BLOGS

Dialogs

Dialogs:
– Kā tu vari būt tik mierīga?!
– Nervi beigušies.

Anekdote par to, kāpēc Krievija nekad netiks galā ar gejiem

Anekdote par to, kāpēc Krievija nekad netiks galā ar gejiem.
Maskavā Sarkanajā laukumā neticamā kārtā geji uzrīko praidu. Miliči tvarsta dalībniekus, pēkšņi ierauga, ka Mauzoleja priekšā stāv kāds vecs, iedzeltējis vīriņš ar bārdiņu. Miliči pieiet un prasa: “Ko tu te dari!?”
“Neko. Tikko iznācu no skapja!”
“A nu ka rāpies gruzovikā, brauksim uz miliciju vai arī es tevi nositīšu tepat uz vietas!”
“Nenositīsi! Kas Krievijā noticis ar morāli!? Vai tiešām jaunajai paaudzei nav iedalbīts, ka Ļeņins ta mūžam dzīvs?!”

Vakar bija labs sprediķis L.Rozentālam

Vakar bija labs sprediķis L.Rozentālam. Par to, cik daudz spēka mēs tērējam, nepiedodami un kritizēdami – citus un sevi. Faktiski mēs nez kāpēc uzskatām, ka citiem ir jāatbilst mūsu standartiem un ka mums pašiem ir jāatbilst citu standartiem. Un – ka kārtības ieviešana kaut kādu latiņu sasniegšanas dēļ būtiski uzlabos mūsu dzīvi. Nosacīti, ļoti nosacīti… Saule spīd un lietus līst pār labiem un ļauniem vienādi – Dieva pirksts… Kamēr mēs kratām pirkstu… kaut kam nezin kam…

Pat ja esat mājās viens pats

Pat ja esat mājās viens pats, ejot uz labierīcībām, tomēr vajag cieši aizvērt aiz sevis durvis. Citādi, pilnīgi negaidot, ielavās iRobots. Ir pienācis padomāt par jekādiem mājas kustoņiem!

Reiz aktieris Kārlis Sebris izteicās

Reiz aktieris Kārlis Sebris izteicās: “Ja cilvēks grib padzerties krūziņu piena, vai tad tāpēc viņam jāpērk visa govs?!”
Šovakar aizdomājos par šo dilemmu un nonācu pie secinājuma, ka tas ir gana filozofisks jautājums – cik daudz mēs gribam un ko esam gatavi dot pretī par savu vēlmju piepildījumu? Ziedoties, tā teikt… Dažādos līmeņos. Privātā, valstiskā, globālā…
Vēlmes un vajadzības. Mūsu vēlmes ir nonākušas līdz bišķītim – krūziņas piena -, kamēr vajadzība domāt par kopgovi tīk aizvien mazāk un arvien retāk.
Kā psiholoģijā saka: “dzīvosim te un tagad”… Tas tā – drusku arī vulgarizējot…
Lai gan, patiesību sakot gan, arī aktieris toreiz to teici ar komisku piešprici – par viena aktiera aizraušanos ar vienu aktrisi…

Sveiciens, uzsākot Jaunu Gadu!

Sveiciens, uzsākot Jaunu Gadu!

ikvienam ir kāda vēlēšanās
ko vēlēties nākamās vēlēšanās
gads izskan no nākamā izbēgt par vēlu
būt vēlīgam vēlamam to es vēlu
jo ko gan mums nākamam Dieviņš ir devis
viņš ievēlē mani viņš ievēlē tevi

Lai veicas! Visā!
Uģis

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

sprīdi pa sprīdim krīt balti rīti
spulganu aizejam redzi ik brīdi
sniegs vēl nav velis kas projām veļas
sniegs vēl nav ķepuma netīrā veļa
ziema kad aizies vien paliks sāls
svētki ir šobaltdien tur ir tā sāls

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS UN LAIMĪGU JAUNO GADU!

Lai garantētu sev ceturtdienu-zivju dienu

Lai garantētu sev ceturtdienu-zivju dienu, devos uz Centrālo tirgu iepirkties. Daži secinājumi un ieteikumi.
Lai gan tirgus vairs nav lētāks nekā lielveikali, tomēr zivju tur joprojām ir vairāk. Priecē reņģu liemeņi pieņemamā cenā. Lašu vēderiņiem arī nav ne vainas. Un, ja ir vēlēšanās likt laša šķēlītes uz maizes, tad var atrast nevis dārgos lašu gabalus, bet lētākus atgriezumus.
Ja meklējat ābolus, garantēti laba garša ir šķirnei “Tīna” dārzeņu paviljonā.
Savukārt labas kafijas baudītājiem iesaku pirkt to pašu “Kingston – Espresso – Premium”. Salīdzinoši aromātiska garša par dikti pieņemamām naudiņām. Laime ne vienmēr ir augstā cenā!

Kas ir labs demokrātijas sakarā?

Kas ir labs demokrātijas sakarā? Ne jau tas, ka taisnība ir vairākumam. Manuprāt, demokrātijas lielākais pluss ir iespēja un tiesības būt mazākumā.
Arī personības briedums izpaužas ne jau dūdošanā līdzi vispārpieņemtiem vai moderniem, vai “tā taču ir” viedokļiem, bet apziņā, ka cilvēka uztverei ir tiesības būt pašai un justies pilnvērtīgai neatkarīgi no trendiem, meinstrīmiem un topiem.
Demokrātija un briedums ir smaids par nepieciešamību taisīt revolūcijas, sakārtot lietas un beidzot ieviest kārtību.
Lai dzīvo demokrātija!

Dažkārt brīvā brīdī gribas iespēt neapgūto

Dažkārt brīvā brīdī gribas iespēt neapgūto, un filmu skatīšanās šajā ziņā ir mūžam neapkopjams lauks, kuru rušini kā gribi, tik un tā paliks neaprušināts.
Jau sen vēlējos saprast, kāpēc tik slavens ir Tintiņš. Līdzās Puaro tas ir otrs beļģu izdomājumu dārgums (ja runājam par cilvēkresursiem). Noskatījos “Tintiņa piedzīvojumus: Vienradža noslēpumu” (2011). Ņemšanās sparīga, un, ja vien es būtu bērns, tad droši vien mani tas viss itin brangi pat iejūsminātu!
Bet arī šajā pieauguša indivīda briedumā jāsecina – apbrīnojami, cik dzīvi komikss spēj atdzīvoties animācijā! Un tikai drusku pamainītās galvu un ķermeņu proporcijas norāda uz to, ka notiekošais nav īsta manta kā cilvēkresurss, taču – ir īsta manta kā animācija.
Šī filma ir sava iedvesmotāja – komiksa – slavas cienīga! Un kaut arī abi ir “mākslīgais intelekts” (S.Spīlberga terminos izsakoties), tomēr – daiļradīts daiļradītu nemaitā!