BLOGS

Gadatirgus



Gadatirgus Brīvdabas muzejā.

Latviska tirgošanās – pilna laipnības, labvēlības, lepnuma par pašu padarīto… Paskat, ko cilvēki māk! Burtiski starojoša andele – it kā norēķināšanās notiktu nevis par eirikiem, bet ar labu vārdu, ar siltu sirdi. Te ir tā pievienotā vērtība, kas piepilda, piesilda.

Lai gan ikdienā visapkārt ir samanāmi tik daudzi latviski kašķi, tomēr ir labi redzēt vienkopus tik daudz latviska, kas ir draudzīgs, labvēlīgs, garšīgs visās nozīmēs. Manuprāt, tādam būtu jāizskatās, piemēram, Matīsa tirgum. Kas to atšķirtu no nekatrām maksimām, rimi un skai.

Ir skaisti nolūkoties uz latviešiem, kaut arī, filozofiski ņemot, tik draudīgā vietā kā Etnogrāfijas muzejs.

Nopirku grozu.
Grozi kā gribi – grozs pie dzīves noder. Nav jau izmetamais „maisiņšvajag”.

06.06.16.

Nometne Bernātos “Atklātā jūra”

Kopš 2000.gada Liepājas psihodramatisti Rovēna Zarakovska un Agris Palkavnieks Nīcas pagasta Bernātos atpūtas bāzē „Draudzība” rīkojuši psihodrāmas nometnes. Astoņas vasaras trīs dienu garumā pašā vasaras plaukumā pulcējušies psihodrāmas speciālisti un psihodrāmas mīļotāji, lai kopā piedzīvotu Satikšanos. Satikšanos ar sevi, citiem, jūru, kāpām, priedēm, sauli, vēju, kopīgā vakarēšanā un ritēšanā.

Rovēnai un Agrim šobrīd visvairāk nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Nometnes „Atklātā jūra…” atdzimšana ir veids, kā kopā varam to sniegt. Tādēļ aicinu dažādus ļaudis uz satikšanos šajā nometnē!

Nometnes dienaskārtība:

  1. jūlijs:

11.00 – 12.00 – iebraukšana, reģistrēšanās, iekārtošanās atpūtas bāzes „Draudzība” istabiņās.

12.00 – pusdienas ( pieved Liepājas kafejnīca „Lotte”).

13.00 – 14.00 – kopēja iesildīšanās

14.00 – 17.00 – paralēlās darbnīcas:

*) Psihodrāmas darbnīca „Iekšējais dialogs” – „Darbnīcā būs iespēja ieklausīties sevī un atpazīt to, kam ikdienā, iespējams, pat nepievēršam uzmanību. Mūsu iekšējais dialogs, kļūstot par ieradumu spoguli, mēdz ierobežot spontanitāti.”

Darbnīcu vada Aelita Vagale, klīniskā psiholoģe, sertificēta psihoterapeite.

*) Psihodrāmas darbnīca “It kā” – „Ilūzija, šķietamība… vai tas, ko es redzu ir īstenība vai šķietamība? Vai eju pa ceļu vai it kā pa ceļu? Skats no malas, spogulis… tik maz un arī tik daudz, lai saskatītu…”

Darbnīcu vada  psihodramatiste  Jolanta Baltiņa.

*)Psihodrāmas darbnīca “Mana drošība šajā nedrošajā pasaulē” – “No dzimšanas līdz mūža beigām mums jāmācās izveidot attiecības ar briesmām un nedrošības sajūtām. Dažreiz neparedzami notikumi atgādina, cik trausli mēs esam. Dažreiz šie notikumi maina mūsu dzīvi sekundēs. Šai ārējai pasaulei ir savs brālis – iekšējā subjektīvā pasaule. Šeit mēs varam izveidot drošības saliņas situācijās, kad reālā pasaule ienāk ar savu negatīvo spēku.”

Darbnīcu vada psihodrāmas terapeits Evaldas Karmaza ( Lietuva).

17:30 – vakariņas

18:00 – 21:00 paralēlās darbnīcas:

*) Psihodrāmas darbnīca „Pazudušo dvēseles daļu meklējot!” – Šamanisks ceļojums. Atklāsim un atgūsim savas pazaudētās

dvēseles daļas, savus talantus.
Darbnīcu vada psihodramatiste Vineta Šplīta.

*) Psihodramatiska lekcija „Medūzas smaids” – „Tēma “Atklātā jūra” vedina fantāzēt par Pontu (tulkojumā – jūra) – Gajas dēlu un vīru grieķu mitoloģijā, veselas jūras dievību ģenealoģijas ciltstēvu. Fantāzijas apstājas pie gorgonas Medūzas – Ponta mazmeitas un noformulējas nosaukumā – “Medūzas smaids”. Mīti un to ģenealoģija veido rāmi, kuru piepildīs psihodramatiska darbība psihodramatiskā lekcijā.

Lekciju vada Viesturs Rudzītis.

*) Psihodrāmas darbnīca “Dzimtas lāde”-
„Katram no mums ir sava “Dzimtas lāde”, jo vairāk mēs uzzinām par tās saturu, jo labāk mēs izprotam sevi. Jo vairāk mēs uzzināsim par savu pagātni, jo spēcīgāki mēs būsim nākotnē.”

Darbnīcu vada Solvita Valtere, psihodrāmas psihoterapeite.

21:30 – kopīga vakarēšana.

10.jūlijs:

9.00 – brokastis.

10.00 – iesildīšanās.

11.00- 14.00 – paralēlās darbnīcas:

*) Psihodrāmas darbnīca „Nomoda spogulis” – „Skaistums glābšot pasauli. Es ticu, ka arī sapņi glābs pasauli. Un tāpēc es saku – sapņosim! Sapņosim katrs savu sapni un sapņosim pasaules sapni! Darbnīcas laiks būs par satikšanos, par satikšanos ar sapņiem, par iespēju satikt savu sapni uz skatuves. Uz skatuves psihodrāmā.”

Darbnīcu vada Liene Atholde – psiholoģe, psihodrāmas psihoterapeite.

*) Psihodrāmas darbnīca “Dzelme un putas” – „Jūras tuvumā sabraukušos dalībnieki tiks aicināti ieklausīties katram sevī kā jūrā – mūžam mainīgajā, mierīgajā un bangojošajā… Kas apslēpts dzīles un kas šūpojas putās…?”

Darbnīcu vada Jolanta Klišāne un Uģis Segliņš, psihodrāmas psihoterapeiti.

*) Psihodrāmas darbnīca “Dzīvesspēka dzīļu resursi” – „Tas ir stāsts par Attiecībām – ģimenē, pārī, komandā, darba grupā, ar Sevi starp Citiem. Kā gūt prieku, spēku, baudu, enerģiju no saitēm.”

Darbnīcu vada Gunta Dance – psiholoģe, psihodrāmas psihoterapeite.

14.30 – pusdienas

15.30 – 16.30 – noslēgums.

Nometnes norises vieta: atpūtas bāze „Draudzība”.

Nometnes maksa: 135 eiro. Cenā iekļautas darbnīcas, nakšņošana, ēdināšana.

Samaksu lūdzu veikt, ieskaitot naudu Rovēnas Zarakovskas kontā.

Konta detaļas:
Rovēna Zarakovska, p.k.200861-10866
LV44RIKO0001300246677,

ar norādi “Agra Palkavnieka veselības uzlabošanai”.

Maksājumu iespējams veikt arī uz vietas, iebraucot nometnē.

Lūgums pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu igeta.g@inbox.lv līdz 2016.gada 17.jūnijam.

Nometnes organizatore – Igeta Gaiķe, mūziķe, psihodramatiste,

Rovēnas un Agra ģimenes draugs.

Tālr.29256670.

 

Zemitānu stacijas pļava

Gaisā

* Kaut kas virmo gaisā… Pavasaris? Vai mīlestība? Vai ilgas? Diez vai visur tā ir?
Izlasīju portālā, ka “tiek atsākti gaisa pārvadājumi”. Re, – kaut kur laikam gaisa nav.
Vai arī – lai gaisā kaut kas mainās, virmo.
Vai arī – lai ievējo pavisam cits gaiss, svaigas vēsmas.
Vai arī – vienkārši, lai tur, kur “gaisu nemana”, beidzot var teikt: “kaut kas ir gaisā”…
24. aprīlis

Ķelne

Izvarosana

Palasīju laikrakstus un sapratu, ka pēdējā laika situācijas vairs nav situācijas, bet kļūst par daļu no karātavu humora. Piemēram, Ķelnes mēre ir sapratusi, ka jaunajā bēgļu situācijā kaut kas ir jādara un ir sākusi izstrādāt “sieviešu uzvedības kodeksu”.

Mēs varētu palīdzēt to pilnveidot – varbūt tas noder arī Rīgas mēram, kad notikumi turpinās attīstīties.

Tātad, „ieteikumi” sievietēm:

  1. Ieraugot pretī nākam tumsnēju vīrieti, sievietei nekādā gadījumā nevajadzētu izaicinoši skatīties viņam acīs, bet kautri nolaist acis līdz pretimnācēja šekuma līmenim un preventīvas aizsardzības nolūkos nemitīgi paturēt to savā redzelokā.
  2. Ja tomēr nepatīkamais varošanas process neiet secen, tad sievietei būtu vēlams paturēt prātā, ka šis ir atsevišķs, individuāls gadījums un ka vairums pārējo tumsnēji vīriešu nebūt tādi nav.
  3. Turklāt sievietei to vispār nevajadzētu uztvert personiski, bet mierināt sevi, ka tā ir daļa no sen vēsturē pazīstamas cīņu stratēģija, kas jau sen tiek izmantota citu tauru iekarošanai kopumā, tā teikt, „nothing personal, just business”, nav runa par indivīdēm, bet runa ir par plašām tautas masām un lielo politiku, tātad, tas nav indivīžu iespaidojams.
  4. Tāpat – sievietei vajadzētu paturēt prātā, ka varbūt tas, kas notiek, nav vēlme ieriebt kādai konkrētai sievietei, bet atriebties Alvim Hermanim par politiski nekorektiem izteikumiem.

Jūŗa

Pielaikosana_2015_12 073

Jūra starp zemi un debesīm šodien izskatījās kā šaura, šaura mūžības strēlīte. Gluži kā šodiena, salīdzinot ar gada vai dzīves platumu…

Rudens

Ir tāda mājvieta, kur rudeni var ieslēgt. Un tas paliks ieslēdzams jebkurā laikā…

Rudens rīts

Rits_2015_9 017

Sekot idejai. Atsekot idejai. Ak, šī tviteriskā vaļība!

Sekot svarīgajiem. Sekot turpinājumiem, atkarības papēdīšu aicinošās dipoņas iestigotajām sliedēm.

Pēc kā vadāmies? Pie kā novedami – pie mērķa vai vienkārši gala?

Švīkst šaustošās ikdienas rūpju zigzaga pātadziņu cirtieni – sūrst rutīnas rētas.

Kurp kurpes ved? Es aši sekoju… pašam? Vai pašiņiem?

Brīvei, vaļai, patvaļai?

Ierobežotajā sevis platībā… kur īsti paslēpusies patība?

Varbūt labāk sekot nenoskārstai vajadzībai?

Apstākļu mainība ainu padarījusi akvarelisku.

Aiz loga un aiz brillēm kopumā.

Ko paģērē iekšup vērstais skatiens? Uz priekšu! Pleties, audz, esi daudz!

Kas īsti notikumu attīstībā būs īstība? Tā atvažos. Tā satīstīs?

Uzlīst rudens brīvestības siltie lieti, un nevilšus nodrebi – ka tik ziemas nenoskāršamais sals mūs priekšlaicīgi nesaskulpturē pieminekļos.

Pieskaras atskārta: kurā brīdī mēs esam Kristus sekotāji un kurā – Kristus līdzskrējēji?

Sveiciens “Helovīna svētkos”!

   Noskatījos krievu filmu „Čekists” un nodomāju…

Re, kā mēs vispārinām. Latviešu filma, krievu filma, vācu filma, amerikāņu filma… Autori, gluži negribot, it kā ir pakļauti savu māksliniecisko ideju nacionālam vispārinājumam. Tā ir krievu filma.

Nāk atmiņā padomiskās raizes, ka padomju cilvēkam ārzemēs jāuzvedas, apzinoties to, ka pēc viņa spriež par visu nāciju. Taču, piemēram, šo „Čekistu” pašā Krievijā neesot ļauts rādīt televīzijā. Tātad – kā ir ar savas nācijas pārstāvja uzvedību starp savējiem? Vai drīkst rādīt pašiem savu elli?

Filma kļūst itin simboliska. Jo tā rāda tādu tautas pašiznīcināšanās „bespredelu” kā lopkautuvi. Interesanti, kas notiek ar tautas psiholoģiskajām aizsardzībām, sajūtot uzbrukumu tās godam un krietnumam? Izkaut? Vai nu negoda cēlējus, vai godu. Vai atmiņas nomērīt „te un tagad” sektorā, citādi var nākties sašķobīties prātā.

Jo prāts it kā ir dzirdējis, bet atsakās pieņemt filmā redzēto kā bijušu realitāti.

Un arī šodien ikreiz brīnāmies, kas notiek pasaulē. It kā ir, it kā nav. Jo vai tad tā var būt?

Ar kādu bagāžu uz pleciem esam te ieradušies? Un – kas iesējas nākamajās paaudzēs?

Jā, starp citu, filmā „Čekists” vienu no briesmoņiem sauc par Jāni.

„Kur tu teci, kur tu teci…”

Tencinājums, pateikšana, paldiesiņš…

  • Ir jauki teikt „paldies”… Un ir tīkami dzirdēt „paldies”.

Bet cik jauki būtu iemācīties nedzīties pēc pateicības kā visu lietu mēra, netverties par visām varēm pie atgriezeniskās saites kā vienīgās laba darīšanas mērauklas, necensties sagrābstīt jebkuras tencinājuma drumslas…

Ja tā padomā, par kādu elli savu dzīvi būtu pārvērtusi Māte Terēze, ja viņa būtu gaidījusi pateicību no katra, kam viņa darījusi ko labu; ja viņa nevienam nebūtu atlaidusi to nepateicības parādu.

Darīt labu bez atgriezeniskās saites – cik rainiski vienkārši un reizē – kāds izaicinājums mūsu pašvērtībai!

Mate_Tereze