Bokas jaunkundzes dziesma
Raimonda Paula mūzika / Uģa Segliņa vārdi
BOKAS JAUNKUNDZES DZIESMA
Kad izplēnē vasaras stari,
Jel dari, ko iespēt vēl vari.
Ņem miltus un kanēli arī.
Un uzcep sev pavasari.
Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.
Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.
Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.
Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.
Gan puncis, gan dvēsele sildās
No kanēļa maizītes siltās.
Man sanāk nu tā kā nevienam –
Kā buča no jaunības dienām.
Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.
Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.
Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.
Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.
Ja diena šķiet kaltusi rika,
Ja nakts pienāk basa un plika,
Kas atliek? Vien pašai būt glītai
Un dievišķi piepildītai.
Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.
Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.
Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.
Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.
Ja dzīve nu vienreiz ir dota,
Lai saldi tā rit izgaršota.
Kad mūžs steidzas prom, ātri gaistot,
Tad paspēj vēl baudīt pa skaisto.
Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.
Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.
Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.
Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.
Dzied “Dzeguzīte” un Dita Lūriņa
