
DZEJA
kur viļņi dezertē

* * *
kur viļņi dezertē
kad jūra mierā
par gaisu pagaist
iemūk šveices sierā
pār malām plūstu es
pie rīkles rudens
tu mierini tu teic
viss nieki ūdens
zivs uzpeld acīs raugās
kaisli klusē
es nezinu kas man
ir jāatklusē
ZIŅĢE PAR KRIPATIŅU LAIMES

sirds gan nopukst retumis
klapējas bet nedīc
sirdi silda apkure
maku glāsta kredīts
asins strauji cirkulē
tā kā faili diski
dzīve augšuplādējas
neatgriezeniski
mūžam mani ieaijās
iela auto žūžām
rožu skaits uz tapetēm
pietiks manam mūžam
kā tad vēl nav gana še
ko tad vēl lai prasām
zvaigznes uzmirdz debesīs
plašām tautas masām
AIZSNAUDIES

* * *
ir aizsnaudies stacijas laika gans
vai klusē par to kas te paiet
un nevar nekas tagad izdoties vairs
nekas nevar grīstē saiet
klīst avis un nezin vai gaida ko vairs
vai nokavēts reizi jau ento
un pārvēršas blējībās nebeidzamās
vai momenta monumentos
ir aizsnaudies stacijas laika gans
nu atnāc ja vari ko labi
mēs pabūsim piecpadsmit laiciņus te
mēs pabūsim kopā abi
pāri kā Latvijas siluets slīd

* * *
pāri kā Latvijas siluets slīd
mākonis pilienu koris
sudraba savējie mākoņos mīt
dziesmu svētki tur noris
saulei jau laiks nu pie miera ir rimt
pamest šo pamali tumstam
rīt atkal jaunu mākoņu simts
atstās šo kaktiņu skumstam
tupu un kaucu kā pieķēdēts suns
ko man te sargāt kā labad
sitos pret debesīm atsitos puns
mākonis aizlīgo svabads
saulei jau laiks nu pie miera ir rimt
pamest šo pamali tumstam
rīt atkal jaunu mākoņu simts
atstās šo kaktiņu skumstam
grēkāži gaida

* * *
grēkāži gaida
nāks viņus kaut
grēkāži gaida
aploka nav
skatos tai pulkā
upuri kremt
grēku man pulka
āžiem būs lemts
allaž Tu gani
vai es kāds zvērs
apžēlo mani
Upura Jērs
es palaidu un neturēju

* * *
es palaidu un neturēju
tu smieklus sēji un es smēju
nu spiež pie zemes vaina smaga
neviens man tevi nenozaga
vien migla bradā kur reiz zēla
neviens man tevi nenocēla
mans mazdārziņš ar puķu stādiem
nu turas vien uz pāris kātiem
kaut mauriņš noravēts un appļauts
es jūtu vairāk kā man atļauts
atkal re sabirst putekļos divas skatienu šautras
* * *

atkal re sabirst putekļos divas skatienu šautras
nevar pagūt i formulēt
visus šos
acu stiepiena attālumus
izmestie laso
izliktās lamatas blisenes
zagšus mestas
stīvi iecentrējušies redzokļi
salā mēmi čiepstošas zīlītes lūdzot pēc ēsmas
šaudās un tenterē drāžas pār ielu ātrumā neatļautā
pakļūst zem mašīnām notriektas
skatlogos iekrīt un apmaldās
nobrāž pa jūtīgai
sedzacītei
nekautri mēmi šausta
vai pēkšņi nokūp kā ķīmija
gaisā starp diviem
kā skābe “varēja būt bet nebūs”
vai ēters “varēja būt bet nebūs”
čikiniekā trāpījušas nodzinkst skatienu bultas
ķermeņu mednieku kaislās gaismas ātruma acis
pretimnācējus šantažējošās reketieres bolenes
vai biznesmenes statistiķes iegrāmatojot siluetus
acis iezogas ielās un iesūc veseliem kvartāliem
pārlūkoti mēs pārlūkojoši
nolūkoti caurcaurēm
pāršķirstīti izskatīti un notriepti uzmestām acīm
mēs zvērinātie skatītāji
mēs pilsētas pilnvarotie novērotāji ielās
kad var tā kā divas istabas

* * *
kad var tā kā divas istabas
ar vienu kopīgu sienu
kad būt var kā divas mīklas
ar atminējumu vienu
kad var tā kā divi pilieni
gadīties vienā peļķē
kad var tā kā ziedlapiņas
uzplaukt kopīgā neļķē
kad var tā kā sadriskāts piemeklēt
sev otru noplēsto pusi
kad tava doma man ienāk prātā
kā kaimīte ciemos atnākusi
padoties gribas baltu karogu pacelt

* * *
padoties gribas baltu karogu pacelt
gribas visu kas izsapņots atsapņot atcelt
bet gozējas gaiļbiksīši švītīgās stabulenēs
un nepadevušās ūdens straumes dārdina renēs
kad sniegs jau pušu sulo līdz asarām nobrāzts
kaut vai kā miglai jāceļas pat ja zemē tu nogāzts
gan jau mums mūžiņš vēl bangos un notiks un kūsās
lepnā žaķetē šlipsē leķenēs ūzās