DZEJA

*  *  *

nu laterna dekorē nakti

nu laterna nakti grib post             

no spuldzes krīt koša gaisma             

no spuldzes tumsa krīt nost             

un kritusī tumsa ver acis

zem melnajām skropstu ēnām

man garaiņus piesmēķēt palūdz

man pieglaužas kustībām rēnām

tik notriektu gurušu trauslu

kad skauju šo palaistuvi

man iesmeldz ka nespēj būt citi

tik tuvu man tie kas tik tuvi

nu vedu no stacijas mājup

cik varena tumsa cik mēma

it viss kas nav laterna šonakt

it viss kas nav mana ēna

*  *  *

viegli trīsuļo vējā

drāšu žoga vijums

kurā pusē ir patvērums

kurā izraidījums

vakaros salikti upuri mani

dienas upuru traukos

spirinās negrib tie izlaist garu

prasās atpakaļ draugos

vai tur ir sēklas vai sēnalas

kas īsti izlaiž dvašu

mūžīgais cietējs un upuris manī

upurēt grib mani pašu

spiedīga nasta vai mierinājums

pārnēsāt debesu vāku

taustoties iestiegot soļiem

sanāku nesanāku

pametumi un atgriezumi

sasviesti komposta kaudzēs

tur tie pa kluso kabačus

ķirbjus un mani audzē

* * *

es šonakt ilgi laizu brūces 

kad jūdžu jūdzēm nenojūdzos              

kad nerimis es miera lūdzos           

es pārāk ilgi laizu brūces                   

 

žņaudz šaubu sīkie pavedieni                

ko dzenos pušu raujos pelnos

tos strēķus sabirzušus pelnos

skauj sapņu dīkie pavedieni

 

kad avis prom jau kuplā skaitā

kad aizdipinu līdzi aitām

kad snauda atklīst rimtā gaitā            

vēl auni nebeidz lēkšot maitas

 

*  *  *

tāda kārtība pavasaris nu valdīs pār pilsoņiem Visumā

varas maiņa stāv apjucis robežsargs deputāts ments

viss notiek bez viņu līdzdalības tā teikt ne no šī ne no tā

likteņa pirksts tā sacīt Dieva menedžments

Es negribu šorīt klīst kā baigās štukas pa ofšoriem tāliem

Es gribu pabrist kā budžeta ēna pa dzimtajiem māliem

Es gribu celties un iedzert kefīru kas vēl nav baudīts

Es gribu lai mani nekavē partneres audits

Kamēr jūtos ne miris ne dzīvs

Jūtos energoneefektīvs

Es jūtos kā sabiedriskie līdzekļi nelietderīgi izšķērdēts

Es jūtos kā statistikas dati nepārliecinošs pievilkts aiz matiem un lēts

Es jūtos noniecināts kā tautas kalpa piemaksa

Es jūtos nepietiekams kā bankai pirmā iemaksa

Jūtos šorīt kā nepelnīti rāts

Prāts man kā nedzijusi vāts

Cik sparīgi no šejienes aizbraukts un mukts

Drastiski klupis iekšzemes kopprodukts

Palikušas no nācijas vairs tikai driskas

Sāp abas ciskas kā militāri rūpnieciskas

Jūtos mazs kā nopūta vaids

jūtos liels kā atskaišu skaits

Bet gribu būt mīļš kā primārā aprūpe valstī

Es gribu ikvienu radību celt un balstīt

Gribu es būt kā pareizais signāls raidīts

Kā neapliekamais minimums allaž gaidīts

Jūtos fiskāli iztukšots

Noplīsis jūtos kā nogāzts pods

Bet gribu tiekties uz neaizsniedzamo tāli

Es gribu būt vēlams kā kompensējamās zāles

Es gribu būt lauku skoliņa kur prioritāra ir latene

Kur cieņā fizene un futene un matene

Zemē kur nākotni neziņa māc

Gribu būt aprūpēts pasargāts

Es gribu lai arī es esmu tas kam tika

Es gribu būt trešā bērna politika

Es gribu nejusties savā zemē kā mērglis

Es gribu te justies prioritārs kā bēglis

*  *  *

tūdaliņ tāgadiņ jādzīvo

visām maņām un porām

gatves deja re sastājas

tranzīta koridorā

aizrautīgs nākotnē saucējs

klusītiņš projām braucējs

tikai bez vārīšanās liekas

kādēļ vēl nolaist tvaiku

dienaszagļi te dienas zog

sološie nosit laiku

rosīga gaita uz nākotni

pārpilni ceļi un ejas

stadionos paliek un estrādēs

koris un tautiņdejas

 

*  *  *

tu esi mana uzgaidāmā telpa

man kauns ka nepārsaucu tevi cerīgāk

es tevī kavējos

es tevi kavēju

bet es kā visi šeit kas iet un nāk

tu esi noliktava

kurā noliekos

un kaut viss notiekas

te mūžus neatstāj vien mirkli glabā tos

man jāatzīst tu esi pieliekamais kambaris

cik nežēlīgi skan tas viss

bet kalpo tu vien manām iegribām

tu esi salmiņš pēdējais

tāds it nekas tāds sīcis

pie kura turos es joprojām nenoslīcis

*  *  *

neder vairs vakar rakstītā liste

šodien aust jauna karaliste

gribēti smaidīgi ērcīgi lieki

pretī nāk šīrīta pavalstnieki

kā lai to puzli saliek pa vietām

uzbūvē dienu no ausmas līdz rietam

ceļmalās rindojas stutēti sia

pagaidu valdāmā teritorijā

un kad tā diena ir sabūvēta

un kad tā bijusi ir tā vērta

atkal bez karalistes un vieni

apsedzam karali karalieni