šodiena izlieta
tariņa nodota
mierina mieriņi
kāruma sieriņi
uz katra zariņa
kariņu karina
pacilā padala
kritušu variņu
visi tie gaļīgie
ejiet jūs galīgi
mostieties sparīgi
palīgi garīgi
asakas asākās
vērtīsim pasakās
ietērpsim basiņas
gaistošās masiņas
miers lai ar kariņu
ar jaunu spariņu
mērdēsim resnajos
barosim tievajos
diena vēl pietaupa lēktu
gaismai vēl jāpaciešas
bet ausma kniešas
gražīgs stars iesāk palodzi skribināt
kaut brīžiem šķiet esība dibenā jāsāk atkal dienu dibināt
ķiseņa ķīselis gumzās ap galvu
kā mūža mīlestība kas nenodod pieglaužas deķis
bet pamazām noirst tumsas striptīza zeķes
uzbāzīgs laiks rauj kājās
noknakšķ slēdža nospiežamā blakts
cīnies nu kā māki
ardievu nakts
uz stūru stūriem
kur ir tur rodas
par katru cenu
ir jāpārdodas
nebūt ne visi
mēs prostitūtas
nebūt ne visiem
mums skūtas jūtas
kaut arī vakar
kāds tevi pirka
jau šorīt atkal
klāt cenu birka
šī dzīve rebe
ir senu senā
vien derīgs esi
ja turies cenā
es visu saprotu
visu redzu
vairs savu vērtību
nepiesedzu
mirkļu pastkartes nogulst vai īstas man nav ne miņas
mirkļu pastkartes paliek kā zibšņi kā zibatmiņas
sajauktas liktas kā kārtis atmiņu vējos un lietū
tiekamies pastkastītēs lai kā es pie tevis ietu
ainavas ģīmetnes meti cik ceļā man Dievs ir devis
pastkartes ir mana karte ceļā joprojām pie tevis
* * *
nu laterna dekorē nakti
nu laterna nakti grib post
no spuldzes krīt koša gaisma
no spuldzes tumsa krīt nost
un kritusī tumsa ver acis
zem melnajām skropstu ēnām
man garaiņus piesmēķēt palūdz
man pieglaužas kustībām rēnām
tik notriektu gurušu trauslu
kad skauju šo palaistuvi
man iesmeldz ka nespēj būt citi
tik tuvu man tie kas tik tuvi
nu vedu no stacijas mājup
cik varena tumsa cik mēma
it viss kas nav laterna šonakt
it viss kas nav mana ēna
* * *
viegli trīsuļo vējā
drāšu žoga vijums
kurā pusē ir patvērums
kurā izraidījums
vakaros salikti upuri mani
dienas upuru traukos
spirinās negrib tie izlaist garu
prasās atpakaļ draugos
vai tur ir sēklas vai sēnalas
kas īsti izlaiž dvašu
mūžīgais cietējs un upuris manī
upurēt grib mani pašu
spiedīga nasta vai mierinājums
pārnēsāt debesu vāku
taustoties iestiegot soļiem
sanāku nesanāku
pametumi un atgriezumi
sasviesti komposta kaudzēs
tur tie pa kluso kabačus
ķirbjus un mani audzē
* * *
es šonakt ilgi laizu brūces
kad jūdžu jūdzēm nenojūdzos
kad nerimis es miera lūdzos
es pārāk ilgi laizu brūces
žņaudz šaubu sīkie pavedieni
ko dzenos pušu raujos pelnos
tos strēķus sabirzušus pelnos
skauj sapņu dīkie pavedieni
kad avis prom jau kuplā skaitā
kad aizdipinu līdzi aitām
kad snauda atklīst rimtā gaitā
vēl auni nebeidz lēkšot maitas
* * *
tāda kārtība pavasaris nu valdīs pār pilsoņiem Visumā
varas maiņa stāv apjucis robežsargs deputāts ments
viss notiek bez viņu līdzdalības tā teikt ne no šī ne no tā
likteņa pirksts tā sacīt Dieva menedžments