DZEJA

šodiena izlieta

šodiena izlieta

tariņa nodota

mierina mieriņi

kāruma sieriņi

uz katra zariņa                      

kariņu karina                  

pacilā padala

kritušu variņu

visi tie gaļīgie

ejiet jūs galīgi

mostieties sparīgi

palīgi garīgi

asakas asākās

vērtīsim pasakās

ietērpsim basiņas

gaistošās masiņas

miers lai ar kariņu

ar jaunu spariņu

mērdēsim resnajos

barosim tievajos

diena vēl pietaupa lēktu

diena vēl pietaupa lēktu

gaismai vēl jāpaciešas

bet ausma kniešas

gražīgs stars iesāk palodzi skribināt

kaut brīžiem šķiet esība dibenā jāsāk atkal dienu dibināt

ķiseņa ķīselis gumzās ap galvu

kā mūža mīlestība kas nenodod pieglaužas deķis

bet pamazām noirst tumsas striptīza zeķes

uzbāzīgs laiks rauj kājās

noknakšķ slēdža nospiežamā blakts

cīnies nu kā māki

ardievu nakts

ZIŅĢE PAR PROMOCIJU

uz stūru stūriem

kur ir tur rodas

par katru cenu

ir jāpārdodas

nebūt ne visi

mēs prostitūtas

nebūt ne visiem

mums skūtas jūtas

kaut arī vakar

kāds tevi pirka

jau šorīt atkal

klāt cenu birka

šī dzīve rebe

ir senu senā

vien derīgs esi

ja turies cenā

es visu saprotu

visu redzu

vairs savu vērtību

nepiesedzu

mirkļu pastkartes nogulst

mirkļu pastkartes nogulst vai īstas man nav ne miņas

mirkļu pastkartes paliek kā zibšņi kā zibatmiņas

sajauktas liktas kā kārtis atmiņu vējos un lietū

tiekamies pastkastītēs lai kā es pie tevis ietu

ainavas ģīmetnes meti cik ceļā man Dievs ir devis

pastkartes ir mana karte ceļā joprojām pie tevis

* * *

jau kafijas malki slīcina mani…

nu laterna dekorē nakti

*  *  *

nu laterna dekorē nakti

nu laterna nakti grib post             

no spuldzes krīt koša gaisma             

no spuldzes tumsa krīt nost             

un kritusī tumsa ver acis

zem melnajām skropstu ēnām

man garaiņus piesmēķēt palūdz

man pieglaužas kustībām rēnām

tik notriektu gurušu trauslu

kad skauju šo palaistuvi

man iesmeldz ka nespēj būt citi

tik tuvu man tie kas tik tuvi

nu vedu no stacijas mājup

cik varena tumsa cik mēma

it viss kas nav laterna šonakt

it viss kas nav mana ēna

viegli trīsuļo vējā

*  *  *

viegli trīsuļo vējā

drāšu žoga vijums

kurā pusē ir patvērums

kurā izraidījums

vakaros salikti upuri mani

dienas upuru traukos

spirinās negrib tie izlaist garu

prasās atpakaļ draugos

vai tur ir sēklas vai sēnalas

kas īsti izlaiž dvašu

mūžīgais cietējs un upuris manī

upurēt grib mani pašu

spiedīga nasta vai mierinājums

pārnēsāt debesu vāku

taustoties iestiegot soļiem

sanāku nesanāku

pametumi un atgriezumi

sasviesti komposta kaudzēs

tur tie pa kluso kabačus

ķirbjus un mani audzē

kad avis prom jau kuplā skaitā

* * *

es šonakt ilgi laizu brūces 

kad jūdžu jūdzēm nenojūdzos              

kad nerimis es miera lūdzos           

es pārāk ilgi laizu brūces                   

 

žņaudz šaubu sīkie pavedieni                

ko dzenos pušu raujos pelnos

tos strēķus sabirzušus pelnos

skauj sapņu dīkie pavedieni

 

kad avis prom jau kuplā skaitā

kad aizdipinu līdzi aitām

kad snauda atklīst rimtā gaitā            

vēl auni nebeidz lēkšot maitas

 

tāda kārtība

*  *  *

tāda kārtība pavasaris nu valdīs pār pilsoņiem Visumā

varas maiņa stāv apjucis robežsargs deputāts ments

viss notiek bez viņu līdzdalības tā teikt ne no šī ne no tā

likteņa pirksts tā sacīt Dieva menedžments