*  *  *

es vecīt tevi nesaprotu

tu iegrāmatots sīkāks es

uz galda manas rokas rakstīts

bet kā no citas pasaules

tev sekoju sev svešam pašam

velk iekšup burtu labirints 

bet apmaldījies sēžu sevī

kaut tu še sēdi drošs un rimts

ja mūs še tagad kopā sastaps

tad abus vienā vārdā sauks

bet tur kur sēju tagad plaucis

stāv manis nenopļaujams lauks

un arī cits neviens to nepļaus

un manu sēklu neatsauks

svešs es kas vieglu roku iesēts

nu mūžam plauks un mūžam augs

nu laiks ir iet pa burtiem klūpot

varbūt kur iziešu mans draugs

Raimonda Paula mūzika / Uģa Segliņa vārdi

BOKAS JAUNKUNDZES DZIESMA

Kad izplēnē vasaras stari,

Jel dari, ko iespēt vēl vari.

Ņem miltus un kanēli arī.

Un uzcep sev pavasari.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Gan puncis, gan dvēsele sildās

No kanēļa maizītes siltās.      

Man sanāk nu tā kā nevienam –

Kā buča no jaunības dienām.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Ja diena šķiet kaltusi rika,

Ja nakts pienāk basa un plika,

Kas atliek? Vien pašai būt glītai

Un dievišķi piepildītai.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Ja dzīve nu vienreiz ir dota,

Lai saldi tā rit izgaršota.       

Kad mūžs steidzas prom, ātri gaistot,

Tad paspēj vēl baudīt pa skaisto.

                      Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Dzied “Dzeguzīte” un Dita Lūriņa – Egliena

Youtube:

Dita Lūriņa-Egliena un “Dzeguzīte” – “Bokas jaunkundzes tango”

Mūzika – Juris Kulakovs, dziesmas vārdi – Uģis Segliņš

MAZAIS PRINCIS:

uz manas planētas mazās

es kavējos vakaros vēlos

kad vien man saulrietu gribas

un kad vēl šo dienu vēlos

es ne bet manējās skumjas

to krēslu uz priekšu bīda

jo šodien vēl paliek daudz kā

līdz galam nepasacīta

LIDOTĀJS:

kad saule Parīzē noriet

ir Ņujorkā pēcpusdiena

starp tavu un manu planētu

ir bezgalības siena

starp manu un citu ļautiņu

planētām lidinās diena

kad saule Sahārā noriet

aust Ņujorkā pēcpusdiena

kad Parīzē saule noriet

aust Ņujorkā jauna diena

kad sadodas stari rokās

tos saplosa tumsas siena

LIDOTĀJS:

kad Parīzē saule noriet

aust Ņujorkā jauna diena

MAZAIS PRINCIS:

kad sadodas stari rokās

tos saplosa tumsas siena

uz planētas manas mazās

es šovakar nenorietu

LIDOTĀJS:

ja iekļūtu dienā tavā

man mūžu tā diena ietu

bet planēta mana tumsā

vēl vairās no jauna rīta

MAZAIS PRINCIS:

man paliek vēl daudz kā šodien

līdz galam tev nesacīta

LIDOTĀJS:

ja nakti kāds noārdītu

šo bazgala tumsas sienu

es mūžību dzīvot spētu

to vienīgo vienu dienu

čau un atā mēs te deguns pie deguna

jauki nekā un riebums un silti

vēdināts nav te vai ož pēc deguma

smēķis vai nodedzināti tilti

nespējot piebraukt es atkal tev uzbraucu

notrīs nāsis un skropstas kā apses

labdienas uzsaucu nākotni uzsaucu

kura mūs modinās kura mūs apsegs

tuvojos atkāpjos tuvojos saausos

ceļš te ir galā vai tikai vēl pusē

klauvēju padauzos klauvēju sadauzos

durvis spītīgi sakniebtas klusē

x   x   x

drupačas pilieni cigāru smārds

skūpstītu lūpu aromāts

vējo vēl viss kas še neizrunāts

čuksti un ienaids kas taupīts un krāts

skatieni glāsti neprāts un prāts

viss ticis likts uz vienas kārts

viens tikai palicis nenoskārsts

jā vai nē… viens vārds

*   *   *

mīli vai rodies

šņāc tu vai šņauc

čilo vai spļaudies 

viss tev ir ļauts

iesēts un dīdzis

ne jau kāds rēgs

mēs esam dzīvi

vai tas kāds grēks     

ne jau mēs sākām

laime vai posts

ne jau mēs beigsim

ņammāt un kost

kāds tevi piekāš

kāds tevi slauc

bet tevi vien par

grēkāzi sauc

ļautiņš kā iemiets

kur gan tam sprukt

palikt ir grūši

grūši ir mukt

grēkāži gaida               

nāks viņus kaut               

grēkāži gaida              

aploka nav                 

gana jau gānīt

gana mums spļaut

godātie dārgie

gana mūs kaut

grēkā tu dzimis

mīlēts un skauts

lai man no jauna

sagrēkot ļauts                      

dzīvību piešķilt

vai tas kāds grēks

lai mums reiz atkal

grēkot ir spēks

DISPEČERES SONGS  

ir mūsu dzīve bīstama kā datorā ik spēle

pat bisi nevajag ja ceļā trāpās asa mēle

jo labu tevi apēdīs jo smuku tavi apries

ja tev būs nauda uzzinās un bļaus ko tu tur daries

ja esi skaista gudra laba brīnum feina arī

ja seksapīli izskaties tad vispār mūc ko vari

ja bagāts esi pārticis tad laikus laidies lapās

jo aptīrīs bez panckām tevi pirms vēl liksies kapā

bet ja vien tevi vajag glābt cel klausuli un zvani

ja pilna sirds ja galva kūp tad droši prasi mani

jo lai cik būtu mudīga lai cik tu būtu aša

no visa spēsi aizmukt tu bet ne no sevis pašas

“Dvēsele darbībā” – to tulkojumā nozīmē psihodrāma. Un monodrāma ir psihodrāmas paveids darbā ar vienu klientu.

Monodrāma ļauj savas problēmas risināt atraktīvi un radoši, izmantojot darbības metodes un teātra izteiksmes līdzekļus.

 

• Kā labāk sevi iepazīt?
• Kā attīstīt sevī spontanitāti?
• Kā ieraudzīt jaunus risinājumus senām problēmām?

 

x   x   x

iekrītu ugunskurā

kur katrs uz nebēdu sprēgā

kur liesmot

būt gaišam sadegt

aicinājums vai sērga

vai vajag lai dzirkstelēs skatās

lai raudātu

bītos

lai smietu

vai sadegam tikai tāpatās

par taisnu kā pagale lietu

Meldiņš un vārdi – Uģis Segliņš

***

pa sienu tusnī zirneklis

kas treknu mušu rijis

tā muša trekna nebūtu

ja es tur būtu bijis

kāds lērums auto avarē

pa miglu agros rītos

tā migla fiksi aizvāktos

ja es tur pagadītos

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

kāds zaldāts dāmu pieliecis

un gauži nodarījis

neviena dāma neciestu

ja es tas būtu bijis

ja visi kungi pazustu

tad dāmām laime būtu

par kārotāko laimnesi

tām vienīgais es kļūtu

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

no vietas nekust ēzelis

ir ietiepies un cauri

bet pārsist var pat ērzeli

vien vajag cietu pauri

un ja mums nāktos grūti slāt

pa kalniem un pa lejām

es droši nosargātu jūs

no visām kranču rejām

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

par taisnu lietu mūsējie

kad durkļus kals un cilās

es sirdī būšu līdzās jums

lai arī tālēs zilās

es visus karus izbeigtu

ja es tos būtu sācis

ar skudru lauva draudzētos

ar zaķenīti lācis

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir