Ļoti gribējās redzēt “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Lieliski izveidota filma daudzām auditorijām un ar vairākiem svarīgiem vēstījumiem. Pirmkārt, tiem, kam nav priekšstata par Latvijas pēckara laiku sovjetizāciju/rusifikāciju – jā, lūk, “kaut kā tā”. Un vai tas neatgādina ļoti daudz no tā, kas pēc tam ilga garus, garus gadus, neizzuda, ko patiesībā Latvijā jūtam vēl joprojām un ko šobrīd dzirdam ar jaunu sparu Krievijas hegemoniskajā retorikā un darbībā. Otrkārt, tiem, kuri, redzot un izjūtot uz savas ādas šī brīža apdraudējumus Latvijai, labprāt dotos prom uz neatgriešanos. Treškārt, šī filma atgādina par to sportisko sāncensību un vajadzību izturēt un vismaz mēģināt uzvarēt, nevis tikai gausties par jebko, arī krietni pieticīgākām grūtībām. Prieks par to, ka latviešiem ir tik lieliski kinoaktieri: A.Budovska, J.Reinis, R.Kalniņa, L.Kugrēna… Sports, protams, pats par sevi ir dramaturģijas pilns, taču režisoram Dzintaram Dreibergam ir izdevies to niansēti notvert un detalizēti parādīt skatītājam, uzturot intrigu un saglabājot būtiskus sižeta pārsteigumus. Paldies!
