
Noskatījos jauno baletu “Kazanova”. Kas priecēja! Filips Fedulovs titullomā – pārliecinošs, spējīgs tikt galā ar sarežģītu dejas partitūru. (Starp citu, pārliecinošāk, nekā galvenajā lomā vēl nesen skatītajā “Gulbju ezerā”). Bet īpaši jāatzīmē Elzas Leimanes veikums, jo līdzās uzteicamajai dejas mākslai tieši viņa radīja pārliecinošāko tēla dzīvi, emocionāli skaidri nolasāmu personāžu, kas niansēs izstrādāts filigrāni. Vairums tērpu un dekorācijas krāšņi, gaumīgi, arī labi izgaismoti, taču brīžiem radās jautājums, vai savukārt plandošie, pelēcīgie apmetņi (?) nekļūst par traucēkli pašiem dejotājiem, un arī skatītājiem grūti uztvert visu horeogrāfisko bagātību, ja tā ieslēpjas bezveidīgu audumu plandoņā. Lomu daudz, skatoties nerodas pārliecība, ka sižets un dramaturģiskā virzība ir gana grodi, mūzika ir tik ļoti pakārtota dejai, ka īsti atmiņā nepaliek. Tomēr brīžiem rodas iespaids, ka savukārt atsevišķas muzikāli tiešām dramatiskas, skanīgi spēcīgas vietas horeogrāfs varēja izmantot spilgtāku, atbilstošāku dejisku akcentu radīšanai. Taču kopumā – balets atstāj emocionālu pēcgaršu, un tas ir lieliski!