x x x
iedomājies ka esi vienīgais palikušais
uz pasaules
un tu esi latvietis
vienīgais kas var pateikt kaut ko pasaulei
un tā sadzird un saprot
kaut dzirdes un saprašanas nav kā tādas
jo nekā cita jau nav nevienam ko darīt jo neviena nav
tu runā vienīgajā kādam izdzirdamajā valodā
un tu vēl saproti un tātad kāds pasauli saprot
kad tā ceļas un kad tā pakrīt
ir vispasaules mans kaktiņš mans stūrītis beidzot iekārtojams
kad viņi visi atkrīt
kad viņu nav kad izčib
pabūt vienam bišķi
visas norādes ir rādītājpirksts
viens kā pirksts
pat ne vienas puķes nav latīniski
pat neviena lama nav krieviska
nav ar ko parunāt bet vismaz var latviski paklusēt
un viss kļūst internacionāls un nacionāls reizē
un neviens nav maita
un katrs ir labs jo nav
un joprojām neviens nav labs diezgan
ar tevi vien pasaule pieskan
bet vismaz nejēgu nav
jo tu taču tas nevari būt neviens to nesaka
un būt vienam nav pasaules gals
un pasaulei tas nav gals
un jebkura ainava ir tāda latviska
