diena vēl pietaupa lēktu
gaismai vēl jāpaciešas
bet ausma kniešas
gražīgs stars iesāk palodzi skribināt
kaut brīžiem šķiet esība dibenā jāsāk atkal dienu dibināt
ķiseņa ķīselis gumzās ap galvu
kā mūža mīlestība kas nenodod pieglaužas deķis
bet pamazām noirst tumsas striptīza zeķes
uzbāzīgs laiks rauj kājās
noknakšķ slēdža nospiežamā blakts
cīnies nu kā māki
ardievu nakts
