* * *
viegli trīsuļo vējā
drāšu žoga vijums
kurā pusē ir patvērums
kurā izraidījums
vakaros salikti upuri mani
dienas upuru traukos
spirinās negrib tie izlaist garu
prasās atpakaļ draugos
vai tur ir sēklas vai sēnalas
kas īsti izlaiž dvašu
mūžīgais cietējs un upuris manī
upurēt grib mani pašu
spiedīga nasta vai mierinājums
pārnēsāt debesu vāku
taustoties iestiegot soļiem
sanāku nesanāku
pametumi un atgriezumi
sasviesti komposta kaudzēs
tur tie pa kluso kabačus
ķirbjus un mani audzē
