* * *
es šonakt ilgi laizu brūces
kad jūdžu jūdzēm nenojūdzos
kad nerimis es miera lūdzos
es pārāk ilgi laizu brūces
žņaudz šaubu sīkie pavedieni
ko dzenos pušu raujos pelnos
tos strēķus sabirzušus pelnos
skauj sapņu dīkie pavedieni
kad avis prom jau kuplā skaitā
kad aizdipinu līdzi aitām
kad snauda atklīst rimtā gaitā
vēl auni nebeidz lēkšot maitas
