* * *
mēs ēdām kārtējās pusdienas
ne īsti peklē ne debesīs
mēs grauzām viens otru uz šķīvīša
lai noēsts lai jūt un lai nebesī
cik grūti gan otru sagremot
mēs kafijai ģifti klāt bērām
bet izmaisījām jo kur tad sprukt
un rimti vien tālāk dzērām
nu it kā nekā jau tur īpaša
bet rušinot kopiņas zemi
joprojām deserta pudiņš noļum
kas iekalts to dienu kapakmenī
