Psihodrāmas grupas lielums var svārstīties no dažiem cilvēkiem līdz pat lielas zāles
auditorijai – atkarībā no pasākuma mērķa.
Mazas grupas „ģimeniskums” var izrādīties gan palīdzošs (atbalstu var izjust intīmāk, daudziem tā šķiet vieglāk atklāties), gan traucējošs (nevēlēšanās tik ciešā lokā kādu aizskart, viedokļu spektrs sašaurinās, dažbrīd tas ierobežo palīgpersonu izmantojumu lomās). Pārāk mazā grupā būs grūti izjust grupas dinamiku.
Dalībniekiem ar nopietnākiem traucējumiem, iespējams, tiktu rekomendēta mazāka, “intīmāka” grupa.
Savukārt pārāk lielas grupas atsevišķos pasākumos (semināros, apmācībās utt.) var traucēt personības atvērtībai, iekšējo procesu būtiskākai atklāsmei. Taču piedalīšanās lielās grupās dažiem cilvēkiem var izrādīties arī ārkārtīgi svētīga. Lielas auditorijas klātbūtne piešķir īpašu svarīgumu visam uz skatuves notiekošajam. Daudziem protagonistiem tamlīdzīga pašizpausme “publikas priekšā” ļoti efektīvi palīdz pārvarēt vainas un kauna sajūtu.
