BLOGS

Sācies miglains rīts

Sācies miglains rīts – mājas otrpus logam pabalējušas un neuzceltā māja izskatās vēl neuzceltāka.
Vakar Vācu filmu nedēļas ietvaros noskatījos aizvadītā gada vācu filmu favorīti “OH  BOY” (labākā…, labākais… – godalgoti turpat vai visi galvenie veidotāji).
Filma par to, kā jauns puisis piedalās absolūti normālā dzīvē – kāda nu tā mums visiem ir, taču – viņa acis (un līdz ar to – arī mūsējās) ierauga apkārtnotiekošos kā vienu vienīgu absurdu… – kuram kā reālai dzīvei īsti nevar piekasīties, tomēr arī pieņemt – pagrūti. Takšu – tieši tā nu reiz dzīvojam!
Un vēl – ,ja runā par cilvēka dzīves meklējumiem, šī filma lieku reizi uzjundī globālo jautājumu, ciktāl dzīvojam savu dzīvi un ciktāl esam iekāpuši jau citu cilvēku pasaulēs… Ak, šī indivīdu globalizācija, ak šie robežstāvokļi, kuru robežstabiņi ir nojaukti un robežsargi novākti. Oh boy!
Izvēlētā estētika – melnbalta. Kad nianses dzīvojas nevis pa krāsainu spektru, bet klimst pa melnbaltu krāsu skaliņu. Ja sākumā neizlasa reklāmā, ka filma ir melnbalta, tad līdz filmas vidum tas it kā pat nekrīt acīs. Tikai ap vidu rodas šīs pašas filmas problēmu cienīga paranoja – vai tad tiešām šī filma ir bez krāsām? Un zināt – tā nav, jo, kad par šo faktu sāk intensīvāk domāt, pamani dzeltenu māju un kādus zaļus koku vainagus vai zāļu pudurus…
Bet tik tiešām – ,noskatoties filmu, rodas gauži melanholisks vēlējumies – padzīvot tik skaistā melnbaltā pasaulē. Kur krāsu trūkums rada īpašu māksliniecisku estētiku – kur melns ir melns, kur melns nav melns, kur balts ir balts, kur balts nav balts… bet tā ir plaša, krāsaina skala no dažādas intensitātes palēkuma, nevis pelēcības…
Patika. Kāda gan tā pasaule ir! Kā reiz latviešu klasiķis rakstīja: “Jēziņ, Mariņ!” Mūsdienu pasaules tulkojumā tas skan šādi: “Oh boy!”

Vai Jūs esat pamanījuši, kā ir izmainījusies atsauču un avotu uzrādīšana

Vai Jūs esat pamanījuši, kā ir izmainījusies atsauču un avotu uzrādīšana dažnedažādos it kā nopietnos, tā sacīt, referātos?
Agrāk:
6. Karulis, Konstantīns (1992), Latviešu etimoloģijas vārdnīca, Rīga: Avots, 507. lpp
Tagad:
6. agurs “Sieviešu loģika”, vakar 16:46, spoki.lv

Šis rīts pienāk ar apziņu, ka mūsu nacionālās vērtības ir kosmiskas.

Šis rīts pienāk ar apziņu, ka mūsu nacionālās vērtības ir kosmiskas. Kādā plauktiņā starp kosmiskiem putekļiem, izrādās, ir kādi kosmiskie zelta putekļi, kas reiz saķepuši par audiokaseti “Cosmos”. Cik ātri pat vērtīgais apput! Šorīt jāsakārtojas – jānotrauš putekļi Kosmosam!…

diena vēl pietaupa lēktu

diena vēl pietaupa lēktu
gaismai vēl jāpaciešas
bet ausma jau kniešas
gražīgs stars iesāk palodzi skribināt

pat ja esība tumsā ieslīd
pat ja brīžiem visums slīd dibenā
jāsāk atkal būs dienu dibināt

saldi ķiseņa ķīselis gumzās ap galvu
kā mūža mīlestība kas nenodod pieglaužas deķis
bet pamazām noirst tumsas striptīza zeķes
uzbāzīgs laiks rauj kājās
noknakšķ slēdža nospiežamā blakts
cīnies nu kā māki
ardievu nakts

Latvju žurnālistikas svaigākā, aktuālākā, nozīmīgākā informācija

Latvju žurnālistikas svaigākā, aktuālākā, nozīmīgākā informācija: “Amandas Seifrīdas krūtis samazinājušās par vienu izmēru”. Ko lai mēs tagad iesākam!?

Ziemeļkorejai nu ir jauna doktrīna

Ziemeļkorejai nu ir jauna doktrīna. Tā ir pieteikusi karu Dienvidkorejai un pie reizes visādam gadījumam arī Amerikai, lai pati izskatītos varenāka.
Šorīt tāda sajūta, ka arī man būs jāmaina sava doktrīna. Bet, tā kā es negribu būt tāds, kā Ziemeļkoreja, es rīkošos tai pilnīgi pretēji.
Es šorīt Dienvidkorejai un Amerikai piesaku mieru. Un pie reizes Ziemeļkorejai (lai izskatītos varenāks).
Vakar paskatījos, kā tās militāristi apsolās vajāt Dienvidkorejas līderi tā, lai tas nevarētu paslēpties nekur visā plašajā pasaulē un parakstīt kapitulācijas dokumentus, līdz ar to Dienvidkoreja būtu tā sakauta, ka tai nepietiktu vairs spēka un iespēju pat kapitulēt – jo arī tas prasa kādu kripatiņu enerģijas…
Par miera pieteikšanu arī es esmu gatavs šādam Ziemeļkorejas izaicinājumam.
Tātad – es šorīt piesaku pasaulei mieru! Nevis to mieru, kas Ziemsvētkos (miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts) un nevis to mieru, kam būtu jābūt vienmēr un visur (ja sit pa vienu ausi, tad pagriez otru)…
Nē, es piesaku to mieru, ko pasaule pat nepamanīs. Un jo vairāk miera es piesaku, jo varenāks jūtos. Proti, pat ja Dienvidkorejai, Ziemeļkorejai un Amerikai nav svarīgi, ko es tai piesaku, tad man ir svarīgi, ka man ir miers ar Ziemeļkoreju, Dienvidkoreju un Ameriku. Un, iespējams, – ar visu pasauli. Lūk, cik varens es esmu. Vienalga, lai kāda tā pasaule arī nebūtu.
Es šorīt piesaku mieru. Es saprotu, ka citiem uz to ir pilnīgi nospļauties. Bet – tas ir svarīgi man. Lai jau pasaulei un cilvēkiem nav miera, man tas šorīt ir.
Priecīgas Lieldienas!

Lai gan katru gadu, skatoties uz sevi jaunākajās fotogrāfijas

Lai gan katru gadu, skatoties uz sevi jaunākajās fotogrāfijas, šķiet, ka nu savecējušāk un sliktāk izskatīties vairs nevar, katrs jauns gads pierāda, ka pesimismam nav pamata.

Sirsnīgs sveiciens Sieviešu dienā!

pasaulē kur krīzes riski
svētki šodien starptautiski
pavasara atdzimšana
jaunu laiku dvesmu mana
visu rītu aust bez mitas
saulīte un dāmas citas
viņas tā kā tulpes jo
visos laikos izdzīvo

Sirsnīgs sveiciens Sieviešu dienā!

Es beidzot sapratu, kāpēc Islandē zirga gaļas produktos nav atrasta zirga gaļa

Es beidzot sapratu, kāpēc Islandē zirga gaļas produktos nav atrasta zirga gaļa.
Ļoti vienkārši – apsekojot zirgu audzētavas, cilvēki galu galā konstatēja, ka zirgos vispār nav zirga gaļas, – tas, kas tur ir atrodams, ir auzu pārstrādes produkts.
Kas, dabiski, vēlreiz apstrādājot, jau pārtop par pārstrādes produkta izstrādājumu. Loģiski, ka tā nevar būt zirga gaļa.
Beidzot es un islandieši mierīgi varam atspringt.

Izrādās, ka manas laimes pamatā var būt arī vienkārši ritma maiņa

Izrādās, ka manas laimes pamatā var būt arī vienkārši ritma maiņa. Darot lēnām visu to pašu, ko steigā, gars un ķermenis burtiski atvilgst.
Un vēl – man šķiet, ka ikdienā jāievieš viens jēdziens, kas varētu būt atvasināts no “iedomu slimnieka”, bet sauktos “iedomu mīlētājs”. Jo tā ir biežākā no iedomu slimībām, kas uzrodas… Gan  skan feināk, gan sajūta labāka…