BLOGS

Apzinātības prakse

Julius-NEVERAUSKASSeptembris_2015 013 Apzinatiba 008

3 piesātinātas dienas.

No 17. līdz 19. septembrim Rīgā notika plašs seminārs par Apzinātības praksi (Mindfulness), ko vadīja pasniedzējs, psihoterapeits Julius Neverauskas. Lietuviešu puse sadarbojās ar Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas un Klīnisko psihologu asociācijām.

Galvenās atziņas.

  1. Apzinātības prakse stiprina mūsu uzmanību, realitātes izjūtu, sevis un apkārtējās pasaules pieņemšanu.
  2. Tās būtiskas iezīmes ir iemaņa skatīties uz pasauli ar jaunatklājēja acīm, māka apzināties savas uzmanības fokusu, nošķirt faktus no interpretācijām.
  3. Māku izkopšanas instrumenti – meditācijas, vizualizācijas, dažādi vingrinājumi… stiprina apzinātības iemaņas un izkopj vērīgumu.
  4. Gan biznesā, gan privātajā dzīvē apzinātība var kļūt par dzīves uztveres veidu, kas ir cilvēku dziedinošs, jo apkārtējo un iekšējo realitāti padara reālistiskāku.
  5. Apzinātības prakse ir zinātniski pamatota, loģikai pakļauta. Tā nav mistikas vai ticības daļa (vai, teiksim, tā – nav gluži tikai tāda).
  6. Apzinātības prakse mūsdienu pasaulē ir ne tikai jēdzīga, bet arī modīga parādība, tāpēc ir svarīgi nošķirt mītus no realitātes.
  7. Apzinātība arī pasmaida par perfekcionismu un liek atcerēties: mēs visi varam funkcionēt nevis absolūti perfekti, bet tik labu, cik nu tajā brīdī varam.
  8. Apzinātība nav iedzimta, bet kopjama parādība.
  9. Viens no visiem cilvēkiem pieejamākajiem veidiem, kā attīstīt savu apzinātību, ir ēšana. Izjust katra kumosa smaržu, garšu, vieliskumu…
  10. Apzinātības fokuss bieži aizslīd… Vai tas būtu iemesls uzskatīt, ka „cilvēks ir nespējīgs apzinātībai”? Nē, arī uzmanības novirzīšanos var apzināties un atgriezt atpakaļ. Mūsu kārdinoši vilinošo stimulu pārpilnajā pasaulē…

Pēdas

Septembris_2015 021Es nezināju, ka Rīgā ir šāda vieta – vārtrūme ar vārdu, kāds ir arī man. Interesanti, kāda ir šī uzraksta rašanās vēsture? Dažkārt mēs savas pēdas nevis atstājam, bet atrodam…

“MAZAIS PRINCIS”

  • Mazais_princis_izrade_3
  • Bija prieks 1. septembra vakarā redzēt Sent-Ekziperī „Mazo princi” Jaunatnes teātra sniegumā! Izrāde visai ģimenei – katrs var uztvert kaut ko tieši sev mērķētu. Prieks par visu aktieru centību un varēšanu, režisora J.Mūrnieka ieguldīto darbu, dramaturga M.Gricmaņa veikumu, E.Patmalniece tērpiem… Un īpašs prieks par Jura Kulakova mūziku. Tā kā man bija tas gods būt dziesmu tekstu autoram, ar prieku beigās kāpu uz skatuves, lai būtu kopā ar šo burvīgo ansambli. Sirsnīgi iesaku doties uz šo izrādi!
  • Mazais_princis_izrade_2

Nu ko – vasara pagājusi… Jāsāk strādāt?…

Pludmale_2015 016

*   Resursi – kāds spēkpilns vārds, vai ne? Taču bieži vien mums to pietrūkst, aptrūkstas. Šķiet, ka kāds tos vampirizē, atņem, nedod, nepiešķir… Mēs tos meklējam – fondos, briselēs, pie kaimiņiem, draugiem, bet allaž ir par maz. Un dažkārt izskatās, ka līdzcilvēkiem ir vairāk.
Taču visbagātākās resursu krātuves ir mūsos pašos. Dabiskās iegulas, dzīslas, atradnes… Atliek tikai zināt, kur īsti tās ir un kā pie tām tikt klāt.
Psihodrāmas grupa ir viens no veidiem, kā tikt sev klāt!

Labvakar, cienījamie akmens skatītāji

Par spontanitāti

Veidodams “Spontanitātes teātri”, J.L. Moreno rakstīja: “Dzīvošanas laikā daudz vairāk citi darbojas ar mums, nekā darbojamies mēs paši. Tā ir atšķirība starp radījumu un radītāju.”
Interesants novērojums. Tik tiešām – tas šķiet biežs šķērslis daudzu cilvēku dzīvēs – vēlme vairāk būt radījumiem, nevis radītājiem.

Dialogs

Dialogs:
– Kā tu vari būt tik mierīga?!
– Nervi beigušies.

Anekdote par to, kāpēc Krievija nekad netiks galā ar gejiem

Anekdote par to, kāpēc Krievija nekad netiks galā ar gejiem.
Maskavā Sarkanajā laukumā neticamā kārtā geji uzrīko praidu. Miliči tvarsta dalībniekus, pēkšņi ierauga, ka Mauzoleja priekšā stāv kāds vecs, iedzeltējis vīriņš ar bārdiņu. Miliči pieiet un prasa: “Ko tu te dari!?”
“Neko. Tikko iznācu no skapja!”
“A nu ka rāpies gruzovikā, brauksim uz miliciju vai arī es tevi nositīšu tepat uz vietas!”
“Nenositīsi! Kas Krievijā noticis ar morāli!? Vai tiešām jaunajai paaudzei nav iedalbīts, ka Ļeņins ta mūžam dzīvs?!”

Vakar bija labs sprediķis L.Rozentālam

Vakar bija labs sprediķis L.Rozentālam. Par to, cik daudz spēka mēs tērējam, nepiedodami un kritizēdami – citus un sevi. Faktiski mēs nez kāpēc uzskatām, ka citiem ir jāatbilst mūsu standartiem un ka mums pašiem ir jāatbilst citu standartiem. Un – ka kārtības ieviešana kaut kādu latiņu sasniegšanas dēļ būtiski uzlabos mūsu dzīvi. Nosacīti, ļoti nosacīti… Saule spīd un lietus līst pār labiem un ļauniem vienādi – Dieva pirksts… Kamēr mēs kratām pirkstu… kaut kam nezin kam…

Pat ja esat mājās viens pats

Pat ja esat mājās viens pats, ejot uz labierīcībām, tomēr vajag cieši aizvērt aiz sevis durvis. Citādi, pilnīgi negaidot, ielavās iRobots. Ir pienācis padomāt par jekādiem mājas kustoņiem!