Piezīmes uz postpatiesības laikmeta malām

*
lasi.elvē: “Dzintars romantiskā izbraucienā ar Lindenblati neslēpj savas pikantās vēlmes.” Jauki! Galvenais, ka mums neļauj palaist garām svarīgāko, kas notiek pasaulē.
7.nov., ses.
*
Dienas padoms. Par neseno krīzi, kad nekur pasaulē nepieņēma Revolut kartes. Ja tā notiek atkārtoti un Jums mājās pilnīgi nekā nav, tad izņemiet no saldētavas Citadeles un SEB kartes, atsaldējiet un mēģiniet kaut ko pagatavot, izmantojot tās.
3.nov., otrd.
*
Ticiet uz vārda, – šī nav pierādāma teorēma, bet dzīvē sastopama aksioma. Mēs ilgus gadus domājām, ka komunisms mums vienkārši nav gadījies vai ir gājis secen kaut kādu augstāku spēku pavadīts. Lai nu tā būtu – ļausimies maldiem. Tomēr ir viena palieka jeb rudiments, kas klaji neaizvākts kā apendiks joprojām mājo cilvēces kopumā veselīgajā organismā. Protams, tas ir Zviedru galds, ka tevi divi deviņi! Ko es ieraugu, kad atkal nonāku tā pacilājošajā atmosfērā? To, ka sajūsminātie viesi vispirms ķer pēc apjomīgas baltmaizes bulkas un ziež virsū sviestu, kas pat mazītiņajā iepakojumā lielajam maizes kvantumam ir daudz par dāsnu. Mīļais cilvēk! Tu paej garām Havannā glīti sagrieztajām laša šķēlītēm, kas ir sarūpētas tavai labsajūtai, kontrastējot Kubas naftas un elektrības trūkumam! Tu Berlīnē uzskati par otršķirīgām četru veidu siera plēksnītes ar dažāda izmēra caurumiem, izvēloties tikai vienu pašu – to bez caurumiem -, ka tik pilnīgāk varētu apklāt savu ar sviestu jau apsmērēto, milzīgo baltmaizes bulku. Kamambēras siers turpat līdzās vispār neskaitās! Tu Daugavpilī ignorē dažāda veida siļķītes, it kā zivis nebūtu labākais, ko jūras sāls ir izgudrojusi! Tu Tirānā ienāc ar visu savu apjomīgo kultūrista augumu, paņem 2 šķīvjus, no kuriem vienu pārklāj ar 8 (!) vārītām olām, bet uz otra uzmet 2 šķipeles omletes… (Nu, labi, tas nebija letiņš, kurš uzskata, ka tikai “māksla prasa upurus”, bet serbs, kurš acīmredzot domā, ka “būt pamanāmam prasa upurus” un ir taisna lieta.) Tu Meksikā ilgi pēti nepazīstamu augli, it kā tas būtu sliktāks par ābolu, – nu ņem tak to papaiju un ēd! Tu Stambulā brīnies, kas tās par lielām magonēm, lai gan tu varētu grābt ciet tās jogurtā izmērcētās čia sēklas un uzskatīt sevi par veselīgu radījumu. Tu pēti Sidnejā pagatavotus dažādas krāsas smēriņus un, lūpas raucot, atliec atpakaļ, lai gan tu varētu ēst gan par sevi, gan par to vegānu! Respektīvi, komunisms mums neaizgāja garām tāpat vien! Tas pagāja garām principa pēc un ar nolūku! Jo mēs tajā vienkārši nemācētu uzvesties! Tā mums vajag! Kā latvieši pasaulei varētu palīdzēt tajā grūtajā situācijā, kas saucas “Zviedru galds”? Izplatīt mūsu dzīvesziņu, kuras viens no pirmajiem baušļiem skan šādi: “Ciemos maizi neēd!”
18.okt., sv.
*
“kasjauns” publicē “Izklaides sadaļā” virsrakstu “Krīze prinča Harija un Meganas laulībā, Bredu Pitu pamet paša bērni, Alla Pugačova runā par veselības problēmām – nedēļa pasaules šovbiznesā”.
Sakiet, lūdzu, kādā ziņā tas ir izklaidējoši?
1.aug., sestd.
*
Šodien nopirku biļeti uz baletu “Antonija #Silmači” augustā. Beidzot redzēšu kādu baletu latviešu valodā!
26.jūl., sestd.
*
apollo: “Kā zināms, Agate trīs gadus bija kopā ar režisoru un fotogrāfu Tomu Harjo”. Nē, man tas nebija zināms. Vai ir kāds iemesls, kāpēc man tas bija jāzina?
31.jūl., cet.
Skatoties ik rītu uz svariem, rodas pārdomas: varbūt tomēr vajadzēja pirkt citu modeli!
27.jūl., sv.
*
25. jūnija vārda dienas: …, Maida, … Kādā garastāvoklī ir jābūt vecākiem, lai savam bērnam ieliktu šādu vārdu? Pat izturētajam Artim Robežniekam, kurš nemitīgi braukalē tramvajā, ne vienmēr izdodas pateikt pieklājīgi: “Nākamā pietura: Tirzas iela”. Dažkārt viņš ir tik uzvilkts, cemmīgs un sadrūvējies, ka – lai viņš man piedod – iznāk daudz rupjāk. Un tad vēl, izrādās, eksistē Maida ar visu savu vārda dienu uzreiz tieši pēc Jāņiem!
25.jūn., trešd.








