Raimonda Paula mūzika / Uģa Segliņa vārdi

BOKAS JAUNKUNDZES DZIESMA

Kad izplēnē vasaras stari,

Jel dari, ko iespēt vēl vari.

Ņem miltus un kanēli arī.

Un uzcep sev pavasari.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Gan puncis, gan dvēsele sildās

No kanēļa maizītes siltās.      

Man sanāk nu tā kā nevienam –

Kā buča no jaunības dienām.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Ja diena šķiet kaltusi rika,

Ja nakts pienāk basa un plika,

Kas atliek? Vien pašai būt glītai

Un dievišķi piepildītai.

                         Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Ja dzīve nu vienreiz ir dota,

Lai saldi tā rit izgaršota.       

Kad mūžs steidzas prom, ātri gaistot,

Tad paspēj vēl baudīt pa skaisto.

                      Pēdējā konfekte, pēdējā kafija, pēdējais cukura grauds.

                         Pēdējā kanēļa, pēdējā biezpiena maizīte vilina, sauc.

                        Pēdējā kūciņa, pēdējā rulete… Nu jau man pietiks un viss.

                         Ak, jā, vēl dzeltenais kliņģeris jāapēd, kamēr nav atdzisis.

Dzied “Dzeguzīte” un Dita Lūriņa – Egliena

uģis segliņš – Google meklēšana

Meldiņš un vārdi – Uģis Segliņš

***

pa sienu tusnī zirneklis

kas treknu mušu rijis

tā muša trekna nebūtu

ja es tur būtu bijis

kāds lērums auto avarē

pa miglu agros rītos

tā migla fiksi aizvāktos

ja es tur pagadītos

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

kāds zaldāts dāmu pieliecis

un gauži nodarījis

neviena dāma neciestu

ja es tas būtu bijis

ja visi kungi pazustu

tad dāmām laime būtu

par kārotāko laimnesi

tām vienīgais es kļūtu

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

no vietas nekust ēzelis

ir ietiepies un cauri

bet pārsist var pat ērzeli

vien vajag cietu pauri

un ja mums nāktos grūti slāt

pa kalniem un pa lejām

es droši nosargātu jūs

no visām kranču rejām

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

par taisnu lietu mūsējie

kad durkļus kals un cilās

es sirdī būšu līdzās jums

lai arī tālēs zilās

es visus karus izbeigtu

ja es tos būtu sācis

ar skudru lauva draudzētos

ar zaķenīti lācis

kā jau zināms nav pasaulē ideālu ļaužu

bet perfekti dižvīri ir 

kurus viedums un krietnums un tiklums un daile

no pārējiem ļautiņiem šķir

Komponiste un izpildītāja – mūzikas terapeite Ineta Heinsberga

Dzeja – Uģis Segliņš

*  *  *

aust spuldžu gaisma naktī vai man vienam             

logs paver ceļu pasaulē trim sienām                  

mans skatiens piekalts milzu tumšam āram

es pamāju sev laukā tur tik vāram  

kur dzirkstī ugunis kas ārā izskrējušas    

kur gleznas plīvo zivtiņas un mušas   

kur nāvē dodas mani grāmatskapji  

kur grīdceliņi tūdaļ samirks slapji  

nē gaisā trīsuļo viss nenokritis  

bet spītā ārpus stāv kas iekšā mitis 

no mājām te es mājām stiklā māju                       

nākt atpakaļ tās pierunāju rāju                        

kaut vējā viss kaut vējš pa kājām maisās  

mans paklājs saspringst noturēt mūs gaisā

un kaktuss brāļojas ar kaktusu aiz loga

un maza meksika starp tiem tiek izdzīvota

kad ārā balts neviena zaļa laksta          

tur sniegs ar mani vienā rokā raksta      

man atliek palikt vien un iekšup vērties

un vienu vārdu rakstīt noturēties           

Komponiste un izpildītāja – mūzikas terapeite Ineta Heinsberga

Dzeja – Uģis Segliņš

*  *  *

es palaidu un neturēju

tu smieklus sēji un es smēju

nu spiež pie zemes vaina smaga

neviens man tevi nenozaga

vien migla bradā kur reiz zēla

neviens man tevi nenocēla

mans mazdārziņš ar puķu stādiem

nu turas vien uz pāris kātiem

kaut mauriņš noravēts un appļauts

es jūtu vairāk kā man atļauts

Komponiste un izpildītāja – mūzikas terapeite Ineta Heinsberga

Dzeja – Uģis Segliņš

***

un mānīgi uzplaiksnī maņa

ka debesīm austot ir skaņa

ka vairāk tu staro kā jaušams

vien man to nesajaust aušam

ka zviedzieni šļakatas smaržo

skan tumsa un pilnmēness garšo

skrien atmiņas tulznās un sakaist

par visu neko kas pagaist

iet dienas es skaitu pie sevis

nav tevis nav tevis nav tevis

kā gaiss nemāk skaņas šīs glabāt

tā jāaizmirst man tā būs labāk

tik atliek nu koferus kravāt

spēt iemājot prombūtnē tavā

kur klusums pie klusuma krājas

nav tevis tā sauc manas mājas

Mūzikas terapeites Inetas Heinsbergas mūzika un izpildījums

Dziesmas teksta autors – Uģis Segliņš

es piedomāju

pilnu māju

vien tik par tevi

piedomāju

nē ne jau dzeju

dzerot tēju

tev divus vārdus

sameklēju

nu saiņoju

ar lenti sienu

ar garaiņiem

ar baltu ziemu

es zinu auksts

un tā tas piedien

ka acis piezied

ledus ziediem

bet vai tu iznāktu

līdz vārtiem

vai varu lūgt

uz diviem vārdiem

Es esmu kārtīgs jauneklis

Ar taurenīti.

Jā, esmu sausiņš…, bet

Ar rozīnīti.

Kaut kūciņa to nesaskata –

Kā par spīti,

Kas man par fantastisku

Rozīnīti!

Tai labāk patīk visi šitie

Baigie švīti.

Un visi krietnie zēni

Paliek nemanīti,

Bet esmu taču jauneklis

Ar taurenīti,

Jā, sausiņš, bet ar odziņu,

Ar rozīnīti!

Mārtiņa Egliena mūzika

Uģa Segliņa teksts

https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=3083552205252241&id=100007924757783

FONOGRAMMA

UZDZIED IGETA GAIĶE un UĢIS SEGLIŅŠ

                                                    Uģis Segliņš

DZIESMIŅA PAR PASAULES GALU

kad galdā viss salikts kas iepirkts un krāts          

kad izrādās netrūkst ne nieka

klāt lavās un īdēt sāk pasaules gals

nav dzīvot nekāda prieka

          ko darīt ja pasaule aiztinas prom

          ja esam mēs pasaulei lieki

         vēl paliek kas lielāks par pasauli mums

         tie pārpasaulīgie prieki

ja zemīte karoti noliks un viss

ko darīsim kustaliņas

kur dēsies tās dziņas kas augšup mūs rauj

kur būsim mēs paši kas zina

          ko darīt ja pasaule aiztinas prom

          ja esam mēs pasaulei lieki

         vēl paliek kas lielāks par pasauli mums

         tie pārpasaulīgie prieki

ar čomiem nu sēžam bez pasaules še

ar džudītēm pārlaicīgām

kam gals lai ar galiem kam gribas lai iet 

gan paliks še tie kam mēs tīkam

          ko darīt ja pasaule aiztinas prom

          ja esam mēs pasaulei lieki

          vēl paliek kas lielāks par pasauli mums

          tie pārpasaulīgie prieki

NOTIS

Dziesmas teksta autors – U.Segliņš

*  *  *

es piedomāju

pilnu māju

vien tik par tevi

piedomāju

 

nē ne jau dzeju

dzerot tēju

tev divus vārdus

sameklēju

 

nu saiņoju

ar lenti sienu

ar garaiņiem

ar baltu ziemu

 

es zinu auksts

un tā tas piedien

ka acis piezied

ledus ziediem

 

bet vai tu iznāktu

līdz vārtiem

vai varu lūgt

uz diviem vārdiem

 

Teksts – U.Segliņš

BRĀLĪTIS UN SUNS

 

Ja suņuks, tāds maziņš mazītiņš man būtu,

Tas būtu, vai dieniņ, vai, ui, kā!

Es tētim un mammītei paklausīgs kļūtu,

Es būtu viens superīgs puika.

 

Man nevajag niknu, man nevajag Reksi,

Man nevajag milzīgu viņu,

Man vajag vien mazu ar asti kā ķeksi

Un purnu kā bonbondziņu.

 

Pa abiem mēs dzenātu pagalma minkas,

Pa abiem mēs uzēstu rausi.

Es suņukam ķemmētu lokainās pinkas,

Un suņuks man laizītu ausi.