lai kā lēsām garām ko darām
* * *
lai kā lēsām garām ko darām
pa tukšo plēsām arām ne grama garam
vien liesā miesas tiesa kā laicīgs viesis
dēka ar garu
šo rēgu
jēgu neieviesa
sīka apskaidrības marcipāna tece
nolīst pār būtības apgrauzto serdi kā svece
apsedzošā zelta trese
nolaizāma delikatese
tūdaļ tūdaļ būs jēga jau klāt glaužas
norauj vien smukās kreses
bet izkūp laužas
ķer ķer izslīd
notvert mūžīgas klaušas
nespīd
tik vien kā uzpīpot pasērst
bet neizpīpēt
būtība knapa kā pasēs