Kaut arī septembris Latvijā tagad ir pieslējies vasaras pavaļas mēnešiem, kultūras baudas jau tomēr ik pa mirklim piebiksta un vilina. Kas man šķiet īpaši atzīmējams un iesakāms no pēdējā laikā baudītā?
- JRT “BALTAIS HELIKOPTERS”, kas ar negaidītu vērienu ieraksta šo filmu pasaules kultūras kontekstā. Tieši idejas atvēziens, izcilie dalībnieki un smalkā realizācija liek pacelties kādus pakāpienus augstāk savas domāšanas hierarhijā.
- “STRAUME”. Latviešu animācijas filma, kas pēkšņi apbūrusi – nepārspīlējot – visu pasauli. Skaistākais, ka to var skatīties dažādos līmeņos: 1) kā aizraujošu piedzīvojumu; 2) kā filozofisku līdzību, atmiņā uzaustot “Noasa šķirstam”; 3) piedzīvot kā ikdienībai pāri stāvošu meditāciju, ļaujoties dzīves plūdumam. Cieņa un apbrīna filmas veidotājiem!
- JRT izrāde “MELNAIS PIENS”. Burtiski visi jutekļi sasparojas uztvert šo “augsto dziesmu” dabas un cilvēka vienotībai. No jauna apbrīnu rada JRT aktieru un režisora varēšana, metaforiskā domāšana. Kādā apziņas kaktā atmostas Ņekrošus savulaik īpaši tēlainais skatījums uz teātra mākslu.
- Seriāls “NEVAINĪBAS PREZUMPCIJA” (Presumed Innocent). Kālab? Tāpēc, ka tas izdalās pārējo seriālu vidū ar savu izgudro atrisinājumu. Man patīk krimiķi. Taču nereti esmu spiests nopūsties, ka aiz daudzmaz apviļātām sižeta klišejām neuzzib kaut kas mākslinieciski augstvērtīgāks, kaut kāda virsvērtība. Te nu sižeta atrisinājums liek aizrauties elpai un domās tīstīt atpakaļ visas sērijas, no jauna paskatoties uz redzēto. Kas tad ir slepkava un kas ir līdzzinātāji. (Starp citu, galvenās lomas atveidotāja Džeika Džilenhola attāli senči nāk no Latvijas.)
- Svaigs gaisa malks Feisbuka ikdienā ir JĀŅA ROKPEĻŅA dzejoļi. Laikā, kad dzejas popularitāte ir atkāpusies literatūras uztveres perifērijā, Rokpeļņa lirika sapurina, bārsta ik rītu neskaitāmas poētiskas atklāsmes gluži ka no pārpilnības raga! Nav iespējams nelasīt, un nevar neizbaudīt!
Lūk, šiem notikumiem gribēju pievērst Jūsu uzmanību!
