* * *
nesavažots un dzīvīgs
uzniris brīsniņš svabads
mirstīgs bet nenomiris
mums mīļā miera labad
brīsniņš nepaiet skatās
drudžainos mirkļos blakām
brīsniņš pastāv un dodas
pa sev vien zināmām takām
dārgs kā noguldāms guldenis
kuram stāj līdzīgie līdzās
kamēr te citi kā transportā
mirkļi spaidās un mīcās
brītiņi murca mūs bružā
mazgā kā ūdens krānā
viens redzi vēro mūs neaizplūst
mirkļu okeānā
