* * *
istaba piekņud tavas klātbūtnes burbulīšiem
kas uzsprāgst kad projām dodies
ne tu palikt ne nepalikt nesaplīstoši proties
tūkstošiem pušu pūslīšu saplok ievainoti
uzlaizīt brūces
apsaitēt burbulīšu trūces
bet marlēs tīstot tavas klātbūtnes uzberztās tulznas
bez jebkāda goda un kauna
durvis atvērt tev traucos atkal no jauna
speru soļus kas ietērpti plandoši garās
Dieva un sātana kopīgo bikšu starās
