* * *
nu laterna dekorē nakti
nu laterna nakti grib post
no spuldzes krīt koša gaisma
no spuldzes tumsa krīt nost
un kritusī tumsa ver acis
zem melnajām skropstu ēnām
man garaiņus piesmēķēt palūdz
man pieglaužas kustībām rēnām
tik notriektu gurušu trauslu
kad skauju šo palaistuvi
man iesmeldz ka nespēj būt citi
tik tuvu man tie kas tik tuvi
nu vedu no stacijas mājup
cik varena tumsa cik mēma
it viss kas nav laterna šonakt
it viss kas nav mana ēna
