seja dvēsle vārnu kājiņas ko paļā
krustceles kas allaž visiem vaļā
seja diennakts mijas lēkti rieti
puķu dobe sūri kopti ziedi
papēžos kad saskrējusi dūša
paglābj feislifti un meikapi un rūža
smieklu krunciņas kas mūžam nesavecē
asaru un sviedru grauztās tecēs
mīkla neatminama kaut visi zina
šorīt uzplaukušu vakar nepazina
sejas panti redz un dzird un klusē
augu mūžu tie ir mūsu pusē
