Par “FINLANDIZĀCIJU”

Nacionālā teātra jaunā izrāde Aktieru zālē “Finlandizācija” uztur kņudošu spriedzi. Ne vien notikumu kāpinājuma dēļ, bet galvenokārt konfliktu reljefās atklāsmes dēļ. No vienas puses lugas autors Juha Jokela uzbur ainu “tā tas ir, un tur ir maz kas līdzams”, no otras puses viņš ar pieaugošu sparu aprāda, kā viena totalitāra valsts var drupināt kaimiņus, arī tiem neuzbrūkot. Un tas nozīmē – vajadzību dzīvot nemitīgi uzturētos konfliktos, kuru atrisinājums it kā nav dažu cilvēku vai tautu rokās, taču vienlaikus ik mirkli rada nepieciešamību katram individuāli pieņemt lēmumus saskaņā ar savu sirdsapziņu (vai biznesa interesēm). Un šīs izjūtas līdz mielēm taču ir, ak, dieniņ, cik pazīstamas arī mums!

Tāpēc žanra apzīmējums “gudra komēdija” šķiet maigs, izrāde vairāk atgādina trilleri, pamfletu, traģisku farsu. Runa ir par unikālu smadzeņu analizēšanas iekārtu, kas varētu līdzēt medicīnā. Taču – tās nākotne varētu tikt saistīta ar Krieviju. Un izrādes veidotāji atklāj smadzeņu skalošanas sekas, kas daudziem liek nemitīgi šūpoties dažādu kompromisu šūpolēs, varoņiem kļūstot par neglābjamiem konformistiem vai bezjūtu robotiem ar mūsdienām atbilstošiem smadzeņu pūliņiem. Jā, darviniskā pielāgošanās un izdzīvošanas instinkts notur pie dzīvības, bet – par kādu cenu un ar kādām sekām nākotnē. Tāda episki dramatiska vibrācija caurvij it kā atsevišķā biznesa projektā iesaistītos un skatītājus.

Priecē Gundars Grasbergs Olli lomā – aktieris izraudzījies izsmalcinātu žestu valodu un virtuozi cenšas pielāgoties katrai jaunai situācijai. Pēc pieklusuma pagājušajā sezonā patīkami skatīt Uldi Anži (Jone) izdarīga lietu kārtotāja ampluā. Savā vietā ir Ivars Kļavinskis, Daiga Gaismiņa, Jana Ļisova, Voldemārs Šoriņš, Zane Jančevska un Agnese Cīrule.

Valters Sīlis pierāda, ka šobrīd ir ne vien inteliģents un ražīgs, bet arī veiksmīgs režisors.

 



Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Aizpildīšanai obligātie laukumi *

*

*