miglā un rasā un dūmakā

*  *  *

 

miglā un rasā un dūmakā

allaž kad garām man slīdi  

tev kas vēl neesi tapusi

veltu šo dzejolīti

 

viena par abiem mums dzīvība

ne tev kur sprukt ne dēties

tikai ar mani tev uzrasties

jūties kā mājās sēdies

 

mīļošu skaušu un turēšu

kas to lai zina vai būs tā

kairi ir allažiņ veldzēties

gūstamas vārsmas gūstā

 

 



Komentāri

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Aizpildīšanai obligātie laukumi *

*

*