vilciņš griežas uz šķīvja kūpot

brokastīm uznākuši karstumi

mēle izlokās ikdienai kustību traucējumi

prāta izlolotais plāns sabrūk plāna vidū

dažas dižas nākotnes pakrīt rokas atkrīt

lietas atkrīt

ceļi atceļas

pēdējie brīži tekošie momenti atliekas

uz parīt

sekunžu paklupinājums sekunžu noraidījums

es nenoklunkšķu vajadzīgajā biezo krējumā

es nenoburzguļoju apritē bet tupstu uz rezerves soliņa

kā pats sev blakne kā pats sev nelaimes sakne

kāri gribas ne vien parīt bet visu pārējo neatliekamo arī

taču neko nevar darīt viss sakrīt viss čupā

sirds dauzās laiks auzās

cik viegli es rīdu savu esmi

skaitu līdz desmit

rīt

cik grūti esību sabīdīt

smadzene noļukusi prāts nenesas

diena panesas

vakarā skaties vien sanesas

iepeldu kanālos kairi pagrābis pults airi

negribas nekniešas paribē

ikdiena pielido žēli čiepstoša pūlas ko izčivināt no rokas

gribas nosvīst

man plauksta savilkta it kā es pats še diedelētu

ikdienas zīlīte izdzīvo esmu to pabarojis

kam te diez kuru vajag kurš raujas ņemas un sitas

ikdiena laižas prom bez pēdām bez spārniem

bez mitas