* * *
kāds vējasuns tenterē līdzās
kad raugos uz plūstošo ēnu
pa rokai pa ceļam pa vējam
par vēlu par ātru par lēnu
bet citādi aususī diena
kad dienišķo kafiju noliek
ne rūgtuma vairs ne saldmes
tā vienkārši ir tā notiek
nekādi vairs nesaplūst kopā
kaut dzīros es neiespēju
būt vējiem bet nesavējot
vien vējā vien vēju es sēju
bet citādi aususī diena
kad dienišķo kafiju noliek
ne rūgtuma vairs ne saldmes
tā vienkārši ir tā notiek
viens otru vairs neķersim bezvējš
nu ielas šķiet staignāja rāva
vien ja tu kur uzplaiksnīsi
tu ķersi mani kā strāva
bet citādi aususī diena
kad dienišķo kafiju noliek
ne rūgtuma vairs ne saldmes
tā vienkārši ir tā notiek
