*   *   *

lai kā lēsām garām ko darām

pa tukšo plēsām arām ne grama garam

vien liesā miesas tiesa kā laicīgs viesis

dēka ar garu

šo rēgu

jēgu neieviesa

sīka apskaidrības marcipāna tece

nolīst pār būtības apgrauzto serdi kā svece

apsedzošā zelta trese

nolaizāma delikatese

tūdaļ tūdaļ būs jēga jau klāt glaužas

norauj vien smukās kreses

bet izkūp laužas

ķer ķer izslīd

notvert mūžīgas klaušas

nespīd

tik vien kā uzpīpot pasērst

bet neizpīpēt

būtība knapa kā pasēs