Neparastais DDT piedzīvojums “Piramīda” liek izkāpt no teātra skatītāja komforta zonas. Izrāde ir “jāskatās” ar aizsaitētām acīm. Proti, tā ir uztverama ar citām maņām. Režisors Viesturs Roziņš ir radījis atraktīvi izglītojošu uzvedumu par Abrahama Maslova izveidoto cilvēku vajadzību hierarhiju, papildinot to ar piemēriem – brīžiem ar reālistiskiem stāstiem, brīžiem ar spēļu elementiem.
Divi aktieri – Lauma Balode un Oskars Vīksne – izspēlē dramaturģes Ludmilas Roziņas izkārtoto tekstu un rada savdabīgu “radio teātra” atmosfēru, kur komandas jāpilda arī “skatītājiem” (kas ir taustītāji, runātāji, ēdēji un smaržotāji… – viss, tikai ne skatītāji).
Esot izrādē, šķita, ka šāda aizraujoša rotaļa labi derētu jaunu cilvēku, iespējams, pusaudžu auditorijai. Jo mobilo ierīču laikmetā skaidri atpazīt sajūtas, izjūtas un jūtas kļūst aizvien problemātiskāk, un sekas iezogas visās dzīves sfērās. Tā kā Viesturs Roziņš ir apguvis drāmas terapijas specialitāti, viņš savas jauniegūtās zināšanas viedi ir apvienojis ar jau esošo māku radīt teātra izrādi.
Man ir ļoti labi saprotami viņa centieni, jo es darbojos Psihodrāmas jomā, kas ir radniecīga, taču ne gluži tas pats, kas Drāmas terapija, tām katrai ir sava filozofija. Psihodrāmā ikreiz tiek izspēlēta izrāde par kādu no grupas dalībnieku problēmām, Drāmas terapija ir maigāka – tajā pieeja ir metaforiskāka. Un tomēr – abām ir dziedniecisks efekts. Jā, tāds svarīgs papildinājums mākslas katarsei – Drāmas un Psihodrāmas terapeitiskās iespējas. Starp citu, abām šīm jomām Latvijā ir stipras saknes un labi speciālisti, kas cilvēkiem var palīdzēt viņu grūtībās.
Šosezon teātris kā skatītāju izkustinošs piedzīvojums kļūst iezīmīgs. Teātris “Kvadrafrons” drusku līdzīgā manierē izveidoja izrādi “Brīnuma skartie” – neparastu ekskursiju pa Cirkus ēku.
Veiksmi visiem, kas teātri paplašina!
