* * *
notrīs pakši un nodun
ātrgaitas mirkļi aiz sienas
nedēļas pletnei aiz ādas
vienvienīgas pirmdienas
tavējās aprises miglā
pulsē un nedodas rokā
netverti iztvaiko mati
skatieni paslēpjas jokā
nebīsties tagad mēs varam
kad esam jau viens uz pusēm
atstutēties kā koki zārdā
uzsegt sev sienu un klusēt
