* * *
vien gaisa skūpsti pār visu starp mums
kas plivinās šaudās un traucas
vien gaisa skūpsti kas tālumus klimst
par mūsu tuvību saucas
kopš uzspurdzi vējā man rokās tik vien
kā palaista pūķa diedziņš
tāds nieciņš kas mani ar tevi sien
vienalga mazs prieks mazs prieciņš
es sūtu vēl vienu re gaisa skūpsts
ne vētras ne brāzmas to nomāks
un pat ja pa ceļam tas bojā ies
vienalga tas debesīs nonāks