* Vakar – tāda laimes-nelaimes šķēršanas-ķidošanas diena. Kā ar lašu vēderiņiem – it kā tak laši ir, un tomēr tādi pārpalikumiņi.
Tāda laimes-nelaimes šķērsošanas grenctāle.
Vakarpusē baznīcā par to, vai labāk palikt komforta zonā, kur ir pieņemama, zināma nelaime, vai doties ārā no komforta zonas un meklēt nezināmu laimi… un var izrādīties, ka tu pat nezināsi, ko ar to iesākt. Ja atpazīsi.
Viens no tviterismiem vakar iebakstījās acī un iesēdās galvā: “1% ir tas, kas ar tevi notiek, 99% – kā tu uz to atbildi vai reaģē”.
Imants Ziedonis kādreiz bija pamanījis, ka “nekur nav labi, visur ir labi”.
Kas varētu būt tā mana laimes-pierobežas-zemgale vai tuvu-tuvu-laimei-latgale, vai laimes-lietuvas-krievijas-igaunijas robeža.
Kas man būtu tā robežpārkāpšana starp Laimi un Nelaimi?
Netieku gudrs. Varbūt labi, ka nekur netieku. Vienīgi dažas mantas uzkrājušās, par kurām nevar saprast – garīga kontrabanda vai līdzvazājama pieredze. Imports? Eksports?
Saulaina, laimīga diena. Tik skaista, ka liekas: bez robežām!
20. oktobris
