*
Tik daudz visapkārt ikdienības žuļicības, ka rokas nolaižas pusmastā – nav vērts pretstāvēt, krā, krā!
Ko gan līdz kādam ierādīt viņa īsto vietu? Tik rokas saķēpāsi. Pašam būs jāmazgā. Pašam būs jāuztīra savas dvēseles nopačkātais lievenis.
Ja būs lemts, īsto vietu visam ierādīs Dievs un laiks. Ja nebūs lemts, vismaz nebūs pazaudēti iekrājumi sirds zeķē.
Frāze, kas šorīt ieskanas ausīs: „Neizmainies sīknaudā”.
Visas svarīgākās lietas maksā dārgāk par naudu, pareizāk sakot, nemaksā neko – vienkārši pastāv, ir pieejamas un nepadodas pērkamībai.
Kādi karogi šorīt laukā plīvo?
Visos mastos šorīt plīvo saule. Laimes nevalstiska organizācija. Gaismas pielietais ikdienības kredīts. Vai tad ar to vien jau nav gana? Vai tad tā vien jau nav laime pilnībā?!
09.09.16.
