Gadatirgus

Latviska tirgošanās – pilna laipnības, labvēlības, lepnuma par pašu padarīto… Paskat, ko cilvēki māk! Burtiski starojoša andele – it kā norēķināšanās notiktu nevis par eirikiem, bet ar labu vārdu, ar siltu sirdi. Te ir tā pievienotā vērtība, kas piepilda, piesilda.

Lai gan ikdienā visapkārt ir samanāmi tik daudzi latviski kašķi, tomēr ir labi redzēt vienkopus tik daudz latviska, kas ir draudzīgs, labvēlīgs, garšīgs visās nozīmēs. Manuprāt, tādam būtu jāizskatās, piemēram, Matīsa tirgum. Kas to atšķirtu no nekatrām maksimām, rimi un skai.

Ir skaisti nolūkoties uz latviešiem, kaut arī, filozofiski ņemot, tik draudīgā vietā kā Etnogrāfijas muzejs.

Nopirku grozu.
Grozi kā gribi – grozs pie dzīves noder. Nav jau izmetamais „maisiņšvajag”.