* * *
dienas izvairās nenāk laikā
šo dienu es gaidu kā autobusu pienāk vilciens
vakardiena manā mūžībā vispār nebija paredzēta
bet ievilkās nebeidzama kā mūžība
vai uzkrīt trīs naktis pēc kārtas
bez itin neviena paša dienas baltuma
rīts valsē ar mani vienā taktī
bet pēcpusdiena strauji saraujas
kā karstā veļasmašīnā trāpījies adījums
tāda izmetama diendusa
daži gadi sit vai nost izkritis mīklas atminējums
kad jau
nu ir vakars
kas uzsūta vēlreiz jau bijušu starta pozīciju
es atgādinu
es paģērēju
es apelēju
pie laika uzvedības
bet ik diena pienāk
kā kalendāra nemieri