* * *
ja negals mūs būtu rijis
kā citus ir aptīrījis
mēs celtos kur citi riti
un gaitas un citādi citi
no mutes mutē ko dzirdi
ko runā no sirds uz sirdi
kā sērdieņi paliek te vārdi
prom neiet kad atvērti vārti
lai zvaigā ka kusli lai smīkņā
ka paliek un kumpuši līkņā
kad gurusi dzīvot dziņa
uz sliekšņa sēž pasaciņa
