Palasīju laikrakstus un sapratu, ka pēdējā laika situācijas vairs nav situācijas, bet kļūst par daļu no karātavu humora. Piemēram, Ķelnes mēre ir sapratusi, ka jaunajā bēgļu situācijā kaut kas ir jādara un ir sākusi izstrādāt “sieviešu uzvedības kodeksu”.
Mēs varētu palīdzēt to pilnveidot – varbūt tas noder arī Rīgas mēram, kad notikumi turpinās attīstīties.
Tātad, „ieteikumi” sievietēm:
- Ieraugot pretī nākam tumsnēju vīrieti, sievietei nekādā gadījumā nevajadzētu izaicinoši skatīties viņam acīs, bet kautri nolaist acis līdz pretimnācēja šekuma līmenim un preventīvas aizsardzības nolūkos nemitīgi paturēt to savā redzelokā.
- Ja tomēr nepatīkamais varošanas process neiet secen, tad sievietei būtu vēlams paturēt prātā, ka šis ir atsevišķs, individuāls gadījums un ka vairums pārējo tumsnējo vīriešu nebūt tādi nav.
- Turklāt sievietei to vispār nevajadzētu uztvert personiski, bet mierināt sevi, ka tā ir daļa no sen vēsturē pazīstamas cīņu stratēģijas, kas jau sen tiek izmantota citu tauru iekarošanai kopumā, tā teikt, „nothing personal, just business”, nav runa par indivīdēm, bet runa ir par plašām tautas masām un lielo politiku, tātad, tas nav indivīžu iespaidojams.
- Tāpat – sievietei vajadzētu paturēt prātā, ka varbūt tas, kas notiek, nav vēlme ieriebt kādai konkrētai sievietei, bet atriebties Alvim Hermanim par politiski nekorektiem izteikumiem.
