*  *  *

aust spuldžu gaisma naktī vai man vienam              

logs paver ceļu pasaulē trim sienām                  

mans skatiens piekalts milzu tumšam āram

es pamāju sev laukā tur tik vāram  

 

kur dzirkstī ugunis kas ārā izskrējušas    

kur gleznas plīvo zivtiņas un mušas   

kur nāvē dodas mani grāmatskapji  

kur grīdceliņi tūdaļ samirks slapji  

 

nē gaisā trīsuļo viss nenokritis  

bet spītā ārpus stāv kas iekšā mitis 

no mājām te es mājām stiklā māju                       

nākt atpakaļ tās pierunāju rāju                        

 

kaut vējā viss kaut vējš pa kājām maisās  

mans paklājs saspringst noturēt mūs gaisā

un kaktuss brāļojas ar kaktusu aiz loga

un maza meksika starp tiem tiek izdzīvota

 

kad ārā balts neviena zaļa laksta          

tur sniegs ar mani vienā rokā raksta      

man atliek palikt vien un iekšup vērties

un vienu vārdu rakstīt noturēties