* * *
ne pagrābt ne saķert ne saglābt
tik palaist šo visumu jožam
jau burciņas pieliktas pilnas
ar zaptēm ar melnām un košām
kaut ievelkam dvašu pārpārēm
kaut plūcam pa puķei un ostam
tik daudz vēl tik ļoti tik garām
tik tāla vēl savējā osta
cik lekna steidz vasara projām
ne nopļaut ne turēt ne pārdot
bet aukas vēl bužina smilgas
un stiebrus vēl ganībās kārto
tik milzum daudz dod ka ne saķert
ar acīm ar lūpām ar saujām
ne zārdos var salikt ne ķešās
kur palikt mazs stiebriņš taujā
cik ilgi vēl turēsies zāle
un viļņosies rietenī žūžos
cik daudz gan še stiebri vēl pieredz
pat garajos ģindeņu mūžos
