Tikko noskatījos RSEBAA bakalaura darbu skati “Forum Cinemas”.
Kas priecē? Kopumā augsts izpratnes līmenis, vērā ņemamas dotības un apgūto profesiju prasmes.
Īpaši patika tas, ka Dzintars Neimanis ar savu filmu raisīja emocionālu līdzpārdzīvojumu un mācēja vizuāli izstāstīt stāstu par narkotiku “atgriezenisko iedarbību”. Dinamiski veidots gabaliņš, kas ierauj iekšā.
Kārlis Strautiņš ar filmu “Ēriks F.” raisīja pārdomas par mūsu jaunās paaudzes ļautiņu sūro pierīvēšanos ikdienas rutīnai. Filmas autors ir talantīgs puisis, viņa vārdu der iegaumēt. Galvenais varonis Ēriks F. – tēls – mīkla. No vienas puses – narcistisks autsaiders ar lielām alkām pēc atzīšanas un sapratnes, no otras puses – psiholoģisku problēmu mākts, iekšēji nepieaudzis, no pusaudža vecuma neiztīstījies dīvainis. Autors portretē atšķirīgas personības pretstatu sabiedrības “normālajai” ikdienībai. Un vienlaikus uzdod jautājumu – kāda tipa cilvēku tad šis laiks prasa? Ko šobrīd jaunam cilvēkam nozīmē ierakstīties konkrētā laikā un vidē un kļūt par personību?
Valters Novožilovs bija izmēģinājis roku komēdijas nebūt ne vieglajā lauciņā. Mans “Oskars” gaismotāja lomas atveidotājam par lakoniski, tomēr trāpīgi atklātu lomiņu. Ja vēl filmiņas nosaukums būtu nevis “Veidotāji”, bet, piemēram, “Amatieri” un jau sākotnēji šis skatapunkts tiktu ņemts vērā, skatītais iegūtu vēl vairāk. Bet tā, protams, no manas puses ir ļoti subjektīva iegriba.
Elīna Lieljukse ir drosmīgi realizējusi animācijas filmu, rēķinoties ar samērā ierobežotiem resursiem, ko viņa centusies kompensēt ar stilīgu un viegli uztveramu tēlu atveides palīdzību.
Bija arī citi jauki darbi, prasītos vēl kāds seanss… Jo, manuprāt, daudz kas labs “palika aiz kadra”. Piemēram, Lauras Pastares filma “Stīna”, droši vien vēl daudz interesanta… Gaidīsim jaunus darbus, un… iespējas tos redzēt!
