Vakar apskatīju jauno Nacionālā teātra izrādi “Svētku laika pārpratumi”.
Kas priecēja? Daiga Kažociņas patiesums un niansētība, virpinot tēla dramatisko gaidu un nesagaidu mežģīnes. Ģirta Liuizinika skatuviskais šarms, kura starojums lidinājās virs skatuves līdz ar blakus lidojošajiem baloniņiem. Ulda Anžes nepārejoša optimisma uzlādētais smaids savai skatuves sievai Belindai. Madaras Botmanes pievilcīgais augums, kura miesiskās vēlmes plandījās ap iekārojamo Klaivu gluži kā neapdzēšamas Ziemsvētku svecītes… Jura Lisnera skatīta filma televizorā, kurā spēlējošie aktieri visi jau esot zem zemes, kā arī atsauce uz Normunda Laizāna leļļu teātra iepriekšējā gada veikumu, kurā Ali Babas 40 laupītāji esot uznākuši katrs ar 10 minūšu intervālu.
Un atcerējos… lugas autora Alana Eikborna dramaturģiskās bonbongas “Kā mīl tā otra puse mīl” un “Tās sasodītās mīlestības dēļ”.
