Sen nebiju redzējis, cik cilvēciski saimnieks apietas gan ar suni, gan ar tā upuri!
Kad sunene kādu mirkli bija mani aprējusi, saimnieks mierīgā tonī paaicināja Pogu pie sevis, apsēdināja un spieda sunenei uz pašapziņu, vienlaikus norādot uz zināmu atzinību man.
Proti: “Kāpēc tev uz labu cilvēku jārej! Kas tu, – kāda muļķe esi, vai?!”
