diena vēl pietaupa lēktu
gaismai vēl jāpaciešas
bet ausma jau kniešas
gražīgs stars iesāk palodzi skribināt
pat ja esība tumsā ieslīd
pat ja brīžiem visums slīd dibenā
jāsāk atkal būs dienu dibināt
saldi ķiseņa ķīselis gumzās ap galvu
kā mūža mīlestība kas nenodod pieglaužas deķis
bet pamazām noirst tumsas striptīza zeķes
uzbāzīgs laiks rauj kājās
noknakšķ slēdža nospiežamā blakts
cīnies nu kā māki
ardievu nakts
