Izrādās, ka manas laimes pamatā var būt arī vienkārši ritma maiņa. Darot lēnām visu to pašu, ko steigā, gars un ķermenis burtiski atvilgst.
Un vēl – man šķiet, ka ikdienā jāievieš viens jēdziens, kas varētu būt atvasināts no “iedomu slimnieka”, bet sauktos “iedomu mīlētājs”. Jo tā ir biežākā no iedomu slimībām, kas uzrodas… Gan skan feināk, gan sajūta labāka…
